Klajā nākusi grāmata “Kauja pie Mazās Juglas upes 1917. gada 1. un 2. septembrī”

Hartmanis

4. septembrī Tīnūžu tautas namā notika grāmatas “Kauja pie Mazās Juglas upes 1917. gada 1. un 2. septembrī” atvēršanas svētki. Tās autors- atvaļināts pulkvedis Jānis Hartmanis, kam šī jau ir ceturtā vēsturisko notikumu atspoguļojumu grāmata.

Kauja pie Mazās Juglas bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. Pasākuma ieskaņā grāmatas autors aicināja noskatīties fragmentu no spēlfilmas “Latviešu strēlnieka stāsts”, kas sniedza nelielu ieskatu strēlnieku gaitās, cīnoties pie Mazās Juglas.

Hartmanis

Pasākums

Pateicības vārdus par augstvērtīgo vēstures pētījumu novadniekam Jānim Hartmanim veltīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš: “Ir apsveicama autora vēlme kā vēsturniekam atklāt šos notikumus, stāstīt par tiem mūsu Latvijas sabiedrībai, jo nozīmīgā kauja pie Mazās Juglas attīstīja latviešu strēlniekos apziņu un ticību, ka nākotnē Latvija var būt.” Savā uzrunā priekšsēdētājs uzsvēra, ka arī Ikšķiles novads vienmēr ir akcentējis šo notikumu- Tīnūžos uzstādīts tēlnieka Jāņa Karlova “Strēlnieku altāris”, gan arī Kultūras mantojuma centrā ''Tīnūžu muiža'' izveidota ekspozīcija par latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas Pirmā pasaules kara laikā.

pasākums

pasākums

pasākums

 Kā goda viesis grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Uzrunājot klātesošos, viņš pauda pārliecību, ka šī grāmata būs interesanta ne tikai militārajām personām, jo tajā ir daudz faktoloģijas, bet arī cilvēkiem, kam nav saistības ar militāro jomu, tā būs saistoša lasāmviela, kurā var atrast vairākas dzīves patiesības. Kalniņa kungs kā vienu  no tām minēja  spēju mācīties no tā laika kļūdām. Haoss, kas valdīja cariskās Krievijas armijā bija viens no iemesliem, kādēļ tā zaudēja Pirmajā pasaules karā. Spēja pieņemt lēmumu un būt līderiem- tā ir vēl viena patiesība. Strēlniekus stiprināja viena vēlme, patriotisms, saliedētība un atbildība par savu zemi. To pierādīja 2.latviešu kājnieku brigāde, kas aizstāvēja pozīcijas pie Mazās Juglas. Tieši viņi ar savu pašaizliedzīgo kauju izglāba cariskās armijas karavīrus. “Caur šo grāmatu Jānis Hartmanis devis plašu redzējumu- tā ir grāmata par Latvijas vēsturi, kādā veidā mums vajadzētu attīstīt mūsu valsti, tā ir mācība visai mūsu latviešu nācijai,” sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Aizsardzības ministra Ata Pabrika vārdā autoru sveica bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka Jānis Hartmanis vienmēr izcēlies ar mērķtiecību, pacietību un darba mīlestību. “Šīs autora rakstura īpašības un personīgās darbības dod mums ieskatu nelielos, bet nozīmīgos notikumos Latvijas vēsturē- kaujās, kuras izšķīra Latvijas kā nākamās valsts likteni, bet pats svarīgākais- karavīru garu. To mēs izjūtam visās viņa grāmatās, visos apkopotajos materiālos, un pamatā tas ir par karavīriem, par strēlniekiem, par lēmuma pieņemšanu. Tas ir tas, kas izveidoja mūs par labiem karavīriem. Mums jālepojas ar to. Mums dažādi ir gājis dažādos vēsturiskos periodos, bet mēs vienmēr esam bijuši un esam labi karavīri,” akcentēja Graubes kungs.

Apsveikuma vārdus autoram teica arī Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza, paužot gandarījumu, ka Jānis Hartmanis veltījis daudz laika un darba, pētot kaujas Mazās Juglas norisi. Pateicoties pašaizliedzīgiem un aktīviem cilvēkiem šī informācija tiek nodota nākamajām paaudzēm.

Kalniņš

Graube

pasākums

Rauza

Runājot par savu grāmatu, Hartmaņa kungs vispirms dalījās pārdomās par to, kā strēlnieki, bijušie savas zemes kopēji, varēja justies, atbildot uz jautājumu- par ko viņi cīnās? Ko nozīmēja dotie zvēresti vispirms Romānovu dinastijas pārstāvjiem, tad Krievijas Pagaidu valdībai? Latviešu zemniekam tas nebija izprotams. Viņi cīnījās par mums, par savu zemi, par savu godu. Un cīņa jau turpinās- par mūsu valsti, par mūsu tautu. Tas bija iemesls, kāpēc strēlnieki stāvēja Mazās Juglas ierakumos- viņi taču varēja atkāpties..., bet tas nenotika, strēlnieki diennakti šeit stāvēja un izglāba četrus latviešu pulkus, kas bija pozīcijās pie Olaines. Šajā laikā visi saprata, ka Latvijas autonomija milzīgās Krievijas sastāvā nav iespējama. “Mums ir jāskatās uz savu valsti- tas ir pats galvenais secinājums šai kaujai. Vēsture to arī pierādīja- jau pēc gada un dažiem mēnešiem Latvijas Republika tika pasludināta,” par kaujas nozīmi valsts vēsturē sacīja Hartmaņa kungs.

Kā atzina autors, grāmata tapa ļoti savdabīgos apstākļos, un tā ir daudzu cilvēku nopelns: “Tas ir kopdarbs- tāpat kā strēlnieki līdz pēdējam bija kopā, arī šeit bez palīgiem neko nebūtu izdarījis, jo viens nav karotājs. Darbā visi materiāli tika vākti pa mazam fragmentiņam, tas bija kā no akmentiņiem veidot lielu mozaīku.” Pasākuma izskaņā autors pateicās visiem, kas piedalījās darba veidošanā, dāvinot grāmatu ar autogrāfu.

Jāņa Hartmaņa grāmata “Kauja pie Mazās Juglas upes 1917. gada 1. un 2. septembrī” ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Pirmā pasaules kara vēsturisko liecību saglabāšanā un pētniecībā, bet arī nacionālā valstiskuma apzināšanā.

pasākums

pasākums

Vilki

pasākums

pasākums

pasākums

pasākums

Hartmanis

 

Foto: Ilze Āboliņa