Ikšķiles vidusskolas 12.klase

Holivudas balle

Vienmēr, kad maija vidū skolu piepilda reibinošā ceriņu smarža, ir klāt skolas Pēdējais zvans Arī šajā, 15.maija piektdienas rītā, mēs visi atrastos sapostā aktu zālē. Mazie pirmklasnieki, iezvanot pēdējo mācību stundu, atgādinātu to, cik ātri paskrien laiks. Šodien, kad mācības notiek citādāk, pat skolas Pēdējais zvans izskan attālināti.

Lai veiksme 12-tajiem eksāmenos, izdodas atrast to ceļu, kuru ejot esiet laimīgi, veiksmīgi un priecīgi!

Sveicam un sakām paldies klašu audzinātājām par nesavtīgu , godprātīgu un mīlestības piepildītu attieksmi pret skolēniem!

Gruzija

12.klase,  klases audzinātāja Inguna Bērziņa

 Klases vizītkarte, moto.

Ja mēs ko iesākam, tad izdarām to līdz galam, jo esam  viens par visiem, visi par vienu. Tiksim galā… ar visu!  

Kā raksturotu kopā pavadīto laiku- skolas gadus. Spilgtākie notikumi un kuriozi.

         Atklājumu laiks, katrs atklāja sevi. Caur mācībām, skolotājiem, draugiem izdarīja secinājumus un guva pieredzi. Spilgtākie notikumi – klases vakari.

          Spilgtākie notikumi un kuriozi. Vidusskolā sākām mācīties kopā saliktā klasē no divām pamatskolas klasēm. No sākuma bijām sadalījušies kā vecajās klasēs- pa grupiņām. Mēs zinājām viens otru, bet nebijām tuvāk iepazinušies. Vēlāk jau visi bijām sapazinušies un jutāmies ērti; kopumā mēs esam draudzīga klase, visi viens otru atbalstām mācībās.

          Šie trīs vidusskolas gadi ir bijuši raibi- bija brīži, kad nevarējām vienoties un saprasties, bet beigās uzvarēja draudzība. Mums patika gatavot pārsteigumus savai klases audzinātājai- viņas dzimšanas dienā, dienas laikā mēs katrs gājām viņai uzdāvināt pa vienai baltai rozei ar mazu novēlējumu klāt. Dienas beigās skolotājai bija klēpis ar baltām rozēm un mīļiem vārdiem. Mēs vienmēr centāmies savu klases audzinātāju Ingūnu iepriecināt, jo viņa vienmēr iepriecināja arī mūs.

       Skolas gadi ir bijuši krāsaini, mūsu klasē katra diena ir kā kuriozs. Mēs dzīvojam un baudām katru dienu, jo tā rodas tās labākās skolas dzīves atmiņas.

         Vidusskolas gadi ir bijuši ļoti skaisti. Kā teica mūsu klases audzinātāja: ”Mīļie, šie būs labākie jūsu gadi, izbaudiet!” Tā tiešām arī bija, šie gadi bija jautri un interesantiem notikumiem bagāti. Spilgtākie notikumi noteikti ir visi kopā aizvadītie ZZ čempionāti, kopīgie vakari pie klases audzinātājas, jautrās ekskursijas, Žetonu vakara izrādes mēģinājumi.

Klases izaicinājumi un sasniegumi.

             Katra diena bija izaicinājums katram pašam sev, gan izaicinājumi no skolotāju puses, ar kuriem visi tikām galā.

         Kā klases kolektīvs piedalījāmies divos ZZ čempionātos, diemžēl šogad neizdevās, jo tika atcelts. Visspilgtāk paliks atmiņā pagājušā gada čempionāts, kad mūsu klases audzinātāja Ingūna Bērziņa pirmo reizi piedalījās šādā pasākumā. Mēs viņai visu izstāstījām, pamācījām, kas jādara kā klases audzinātājai, jo esam jau piedalījušies vairākus gadus pēc kārtas. Tieši pagājušo gadu uzvarējām kategorijā  "Ātrākā klase." Pirmo reizi kaut ko ieguvām no balvām, bijām ļoti pārsteigti un priecīgi. Manuprāt, tas bija pateicoties Ingūnai, jo viņa vienmēr mūs motivē un atbalsta, sakot, ka mēs esam spējīgi iekarot pasauli ar mūsu gudrajiem prātiem un spēku. Man personīgi ZZ čempionāts būs jaukākā atmiņa ar klasi, jo tur mēs vienmēr pavadījām labāko laiku kopā. Kā arī gatavošanās tam, veidojot tematiskos video pieteikumam. Daudz smieklu un gandarījums par paveikto. Šajā sporta pasākumā vienmēr ir laba atmosfēra  kopā ar savu klasi un klases audzinātāju.

          Mēs esam personību klase, katram savi hobiji un intereses, bet klasē esam vienoti un viens otru atbalstoši. Mūsu klase ir bijusi tā, kura skolas dzīvi padarījusi interesantāku, spilgtāku un atraktīvāku. Liels izaicinājums ir bijis sabalansēt ikdienas mācību procesu ar aktīvo sabiedrisko dzīvi.

           Kopā kā klase mēs varam daudz. Mēs esam saliedēti, kopā esam gatavi izdarīt jebko. Nevarētu teikt, ka mums ir bijuši ļoti daudz izaicinājumu, varbūt kādi mazi strīdi, ko mēs tāpat ļoti ātri esam atrisinājuši. Viens no lielākajiem sasniegumiem bija mūsu Žetonu vakara izrāde, jo šajā laikā mēs satuvinājāmies vēl vairāk un paveicām ļoti daudz.

Kāda ir klases audzinātājas loma jūsu kolektīvā?

          Saliedētāja.

          Mūsu Skolotājai loma  klasē ir vairāk nekā vienkārši klases audzinātāja. Viņa ir klases „MAMMA”, kas rūpējas, uztraucas un seko mums līdzi, atbalsta un motivē pabeigt visus skolas darbus laikus. Viņa ne tikai pilda klases audzinātājas lomu, bet arī māca mums dzīves gudrības. Vienmēr atcerēšos, kā klases stundās Ingūna mums atvēlēja laiku, lai stāstītu par dzīves svarīgākajām lietām. Deva lieliskus dzīves padomus. Vienu stundu mācīja mums bērnu dziesmiņas, ko nākotnē dziedāt saviem bērniem. No Ingūnas paņēmām katrs sev svarīgāko, viņa mums iemācīja mīlēt, cienīt otru, piedot un atrast harmoniju gan ar sevi, gan apkārtējiem.

          Klases audzinātāja katru dienu mums palīdz un motivē. Viņas mīlestība, sirds siltums, dzīves gudrība un degsme ir apbrīnojama! Jau no pirmās dienas izrāda savu gādīgumu, labsirdību, izpalīdzīgumu, humora izjūtu, cilvēcību un jauko personību. Kaut Ingūna ir tikai 2 gadus mūsu klases audzinātāja, tas liekas mūžīgi, viņa vienmēr ir  palīdzējusi un uzmundrinājusi.

          Mums ir ļoti paveicies ar mūsu klases audzinātāju, pat ļoti! Esmu ļoti priecīga, ka mūsu audzinātāja bija kopā ar mums šos divus gadus mūsu vidusskolas dzīvē. Iepriekš nebijām kā viens liels kolektīvs, bijām vairāk katrs par sevi. Audzinātāja mūs saliedēja, tagad esam kā liela ģimene. Viņa mums iemācīja visas ģimenes vērtības, pirts rituālus, uzmundrināja mūs, ja bija slikts noskaņojums. Visa klase devāmies pie klases audzinātājas ciemos uz kartupeļu pankūku, picas, pludmales ballītēm. Kopīgi gājām pirtī un baseinā. Šī kopā būšana saliedēja vēl vairāk. Man iepriekš likās, ka nekad klases audzinātāja nevar būt tik tuva, jo audzinātāja taču  ir tikai skolotāja. Tomēr nē, mūsu klases audzinātāja mums ir kā mamma. Ingūn, liels paldies Tev!

izrāde

Klases audzinātājas skolēnu raksturojums “Personību mozaīka”.

           Tā tiešām ir “personību mozaīka” ar spilgtiem,  izteiktiem līderiem. Klase, kuras komanda ļoti veiksmīgi vadīja Skolas pašpārvaldi, klase, kura jebkurā brīdī gatava uz radošu ideju piepildīšanu. Ar viņiem ir viegli, jo ir atsaucīgi, izpalīdzīgi.  Klase, kurš ir mans atbalsts dažādo pasākumu un projektu virpulī. Tik daudz viņos mīlestības un gaišuma!... tas no ģimenēm, no kurām viņi  nāk:  Mīlestību var dāvāt tas, kurš pats to ir saņēmis!  

         Man daudzi ir teikuši un mācījuši: „Nepieķeries nevienam, kuri Tavā dzīvē ir uz brīdi”, un, bāc!-  tu ne tikai pieķeries, bet iemīli viņus visus kā pašas bērnus. Katra kopā būšana piepilda sirdi …un reizē  paņem arī daļu no Tavas sirds un kaut kas no manis dotā aizies tālāk. Es viņiem rakstu dažreiz vēstules, zīmītes, kuras varbūt saglabās un pēc gadiem, tās atverot, sasildīs sirdis.

         Es sajūtos laimīga arī  brīžos, kad jūs, mana 12.klase, iekrāsojat pasauli ar  mīlestības, labestības un prieka piepildītiem mirkļiem.  Manī ielīst prieks, kad jūs čalojat savā starpā, smejaties, atceraties kādus piedzīvojumus, paķeriet viens otru „uz zoba”, kad visi kopā atveram sirdi runājoties, un tajos brīžos, kad es  dzirdu jūs runājam par ļoti svarīgām lietām- ģimeni, mīlestību, attiecībām, par sajūtām, kas ar to saistītas. Es jutos patiesi laimīga un aiz aizkustinājuma apraudājos, kad  mēģinājāt deju Baltajam koncertam- cik ātri paskrien skolas 12 gadi! Cik ātri iet laiks!

        …un tajos brīžos, kad  jūs esat pie manis mājās un jums naktī liekas, ka es  jau guļu… es  dzirdu čukstus un smieklus- manī ir miers, rimtums  un prieks. Tas ir   man ļoti svarīgi, jo miers un labsajūta manī ir tad, kad ar maniem mīļajiem viss ir labi! Jūs arī esat mani mīļie! Man patīk sakārtotība - visās izpausmēs, jo tā manī rada iekšējo mieru, kas vajadzīgs, lai prastu novērtēt ikdienas skaistumu, un no šī skaistuma rodas prieks! Cik vienkārši!   Jā… un es nekad neguļu, kad esat pie manis klases vakaros … es vienmēr esmu nomodā, klausos  un klusi smaidu… es vienmēr par jums domāju un arī palūdzos- lai kur es arī būtu.

         Reizē ar viņiem augu arī es. Kā jau katrā klasē, arī mūsējā ir klases WhatsApp ar visu to jampadraci, kas tajā notiek- izmisuma kliedzieniem, protestiem, smiekliem, gavilēm, humoru, asprātībām …tur varētu grāmatu sarakstīt! Citu reizi viņi mani pamāca un paķer  uz zoba, uzskatot par riktīgu blondīni.:) Kad uz klases vakaru braucot (jā, manējiem gandrīz visiem ir šoferu tiesības- lepojos!:), Reinis uzjautā: Skolotāj, vai jūs vispār mākat WhatsAppā nosūtīt dislokāciju?:) Māku , māku, daudz ko māku! …un nu jau arī to, ko meitenes iemācīja klases ekskursijā, Gruzijā esot- bildējoties pagriezties sāniski, kāju ieliekt …tā slaidāk un skaistāk!:)  Vaaaai, un kur nu vēl pirms POP ielām tie stiliņi un mūzika, ko viņi man pamācījuši, lai tieku līdzi sākumskolēnu mūzikai un dejām!     

          Esmu emocionāls cilvēks,  klase man sagādājusi  tik daudz skaistu pārsteigumu un prieka, tik daudz mīļu vārdu un apskāvienu! Arī  viņi man raksta vēstules un es tās nolieku savā Mīļumu lādītē, lai kaut kad, kad skumjas māc vai tumši mākoņi savelkas- atvērtu, izlasītu un sasildītos.

 Viņi ir “manējie”...un ar to arī viss ir pateikts. Un visi  manējie zina, ko tas nozīmē.

        Ar mīlestību- Inguna  

Cik lielā mērā esat Ikšķiles vidusskolas un novada patrioti?

              Gandrīz visi  esam šeit no bērnības, tāpēc lielā mērā esam novada patrioti.

     10.klasē piedalījos skolēnu pašvaldības kustībā, kas organizēja pasākumus un uzturēja jauku atmosfēru skolā. Undīne Marta Zirne bija skolēnu pašpārvaldes prezidente, kura ieguldīja lielāko darbu skolas dzīvē. Arī Skolēnu pašpārvaldi var saukt par skolas patriotu, kas rūpējās par iekšējo kārtību, skolēnu labklājību un kultūras dzīvi.

        Noteikti esam!  12.gadus esam pavadījuši Ikšķiles vidusskolā un visa mūsu dzīve, mūsu mājas ir   Ikšķile. Katrs mēs dodam kādu pienesumu gan skolai, gan novadam. Ikšķiles novadā mūs uzklausa, atbalsta un ļauj redzēt, kā mainās vide mums apkārt. Novads, kurš vienmēr ir rūpējies par mums un atbalstījis, bijis klāt skolas pasākumos. .

          Mēs noteikti esam Ikšķiles vidusskolas un novada patrioti. Daļa no mūsu klases bija skolēnu pašpārvalde, kuri bieži skolā rīkoja dažādus  pasākumus, mēs visa klase iesaistījāmies un palīdzējām. Kopīgi kā klase piedalījāmies visos skolas koncertos, svētku rītos sadziedāšanās  vestibilos un tik daudz  citos pasākumos. Katru gadu dodamies Ikšķiles novada rīkotāja lāpu gājienā. Esam Ikšķilei ļoti tuvi.

 Ar ko Ikšķiles vidusskola ievērojama pārējo skolu vidū?

           Ar tradīcijām, attīstību, lielu skolēnu pieaugumu.Mūsu skolā ir daudz tradīcijas, kas gadiem ilgi ir saglabājušās. Tas ir tas, ar ko skola paliks visspilgtāk atmiņā. Skolā ir svarīgi ne tikai iegūt zināšanas, bet arī iesaistīties kultūras vidē. Rīta dziedāšana skolas vestibilos, skolotāju iepriecināšana, Lāčausis, Baltais koncerts- šī ir tikai dažas no mūsu skolas tradīcijām, kas skolas vidi padara atvērtu, labestīgu  un vērtīgu.

  Ikšķiles vidusskola ievērojama pārējo skolu vidū ir ar savām tradīcijām un novitātēm, skolēniem dod tās latviešu tautas un ģimeniskās zināšanas, kuras skolēni var izmantot visas dzīves garumā, jo tās ieaudzinātas no pirmajām skolas dienām. Ikšķiles vidusskola ir tā vieta, kur aug drosmīgi, radoši un gudri skolēni.

   Mūsu skolas atšķiras ar to, ka mēs vienā skolā mācamies tik daudz skolēnu. Mums ir visdažādākie pasākumi – Mārtiņdienas tirdziņš, Lāčauša sacensības, skolas balles, Ziemassvētku un Māmiņdienas koncerti. Mūsu skola ir ļoti draudzīga.

Brīvais mikrofons... pārdomas par nākotni, novēlējumi sev un skolai.

         Viss būs prefekti, veiksmi Ikšķiles vidusskolai!

rudens

     Tā kā mācības šobrīd  notiek attālināti  visā valstī, pēdējie semestra mēneši bija jāpavada mācoties patstāvīgi mājās. Mēs vairs nebūsim visi kopā skolā, nesēdēssim skolas solos. Man pietrūks vēl pēdējo reizi aiziet uz mācību stundu un apsēsties skolas solā kopā ar savu klasi. Taču es ceru, ka pēc vairākiem gadiem mēs visi tiksimies un izstāstīsim viens otram, ko mēs esam paveikuši savā dzīvē. Šie 12 gadi skolā ir pavadīti tik skaisti, kā otrās mājas, kur iemācījos būt patstāvīga. Esmu ieguvusi daudz zināšanu, kuras noteikti dzīvē noderēs.

      Skolai novēlu vēl vairāk tik burvīgu, aktīvu, radošu un jautru skolēnu, kādi esam mēs! Skolotāji, turpiniet būt tik pat neatlaidīgi, radoši un apņēmības pilni, jo pateicoties jums, jūsu dotajām zināšanām, mēs varam sevi parādīt plašajai pasaulei.

   Es domāju, ka skola ar katru gadu attīstīsies arvien vairāk. No mūsu skolas dzims nākamie ārsti, zinātnieki un mākslinieki. Novēlu skolai tikai augt. Lepoties ar skolā mācošiem bērniem.

  Ikšķiles vidusskola ir īpaša. Es nezinu vai turpmāk saņemšu  tik personīgu, pretimnākošu attieksmi, iejūtību un laiku, ko skolotāji velta skolēnam Ikšķiles vidusskolā.  Mīļā, Ikšķiles vidusskola, skolotāji,  saglabājiet tās skaistās tradīcijas, kuras nav citās skolās- Dzejas vakarus, dziedāšanu svētku rītos vestibilā, Muzeju naktis,  Lāčauša sacensības, sakoptību un sakārtotību skolā, īpašo attieksmi pret skolēniem- atpūtas stūrīšus ar skaistiem iepriecinājumiem Valentīndienā, Ziemassvētkos. Man tā visa pietrūks, bet jau tagad zinu, ka mani bērni mācīsies Ikšķiles vidusskolā- skolā, kuru mīlu.

uzdevums