Brīvība kustībā – tik aizraujoša un neparedzama, bet bīstama

skeit

Aizraujošs ir viss jaunais, īpaši jau sports, kurā var izjust kustības brīvību – alternatīvais un ekstrēmais skeitbords. Kā atzīst paši skeitborda un BMX frīstaila sportisti, tas ir neparedzams sports, kur traumas ir neizbēgamas.

Ikšķiles novadā jaunatklātais skeitparks ir piesaistījis daudzu bērnu un jauniešu uzmanību. Viņi aktīvi izmanto iespēju sportot un apgūt jaunas iemaņas. Tik dedzīga ir vēlme ātrāk būt uz rampas un braukt, skeitot, lekt, ka nereti piemirstas padomāt par sevis paša un citu drošību.

Piemēram, ir virkne skeitborda skolu un klubu, kur noteikts, ka braucējiem, kas jaunāki par 18 gadiem ir OBLIGĀTI jāvelk ķivere, papildus jālieto aizsargi elkoņiem un ceļiem. Skrituļslidotājiem visbiežāk cieš ceļgali, plaukstu pamatnes, elkoņi, krītot atmuguriski - arī galva. Skeitbordistiem, izpildot dažādus trikus un lēcienus, bez sasitumiem un nobrāzumiem neiztikt. Risku vēlams samazināt, visu apgūstot bez steigas un necenšoties tūdaļ atkārtot meistarīgus paraugdemonstrējumus. Lai pasargātu sevi no traumām, jālieto visi nepieciešamie aizsargi, to skaitā arī ķivere.

Mūsdienās  sporta preču veikalos iespējams iegādāties ne tikai skeitborda dēļus, skrejriteņus un skrituļslidas, bet arī pārējo nepieciešamo aprīkojumu – ķiveri un dažāda veida aizsargus, tie noteikti pasargās no nobrāzumiem un traumām. Jebkurā gadījumā jārēķinās, ka, mācoties pārvietoties ar kādu no modernajiem braucamrīkiem, kas prasa noturēt līdzsvaru, kritieni ir neizbēgami, īpaši tad, ja papildus tiek apgūti kādi triki. Bet arī tam ir savi ieguvumi, jo tikai piedzīvojot kritienus, bērns iemācās turpmāk no tiem izvairīties. Savukārt emocionālajai attīstībai nozīmīgi pēc sasišanās piecelties, atgūties un turpināt iesākto. Kritieni un nebūtiskas traumas paaugstina sāpju toleranci un ļauj bērnam apzināties sava ķermeņa spējas. Trenē gribasspēku un motivē.

Sportistam jāapzinās risks un atbildība par savām darbībām, jārūpējas par savu inventāru, tā drošību. Atgādināsim, arī lietot alkoholu vai citas apreibinošas vietas skeitparkā un tā teritorijā ir aizliegts.

To, ka šis sporta veids ir ārkārtīgi traumatisks, apliecina arī nesenais notikums, kad Lielbritānijas skeitborda talants un nākamā gada Tokijas Olimpiādes cerība Skaja Brauna piedzīvoja smagu kritienu no rampas, kā rezultātā lauza galvaskausu. Taču viņa ir optimistiska, noteikti turpināšot iesākto un nākamgad cerot kļūt par visu laiku jaunāko olimpieti vēsturē.

Tāpēc vēršam uzmanību un aicinām ne tikai sportot gribētājus, bet arī viņu vecākus piedomāt par bērnu  drošību, lietot aizsargekipējumu un būt piesardzīgiem ekstrēmajā sportā.

Informācijai

Skeitbords radās pagājušā gadsimta 50.gados, kad visā pasaulē ļoti populārs bija kļuvis tā vecākais brālis sērfings. Daži uzņēmīgi jaunieši nolēma sērfingu piemērot arī cietai virsmai, jo ne jau visur bija pieejamas ūdenstilpes. Pirmais skeitborda dēlis tika pārdots 1959.gadā, uz brīdi skeitbords kļuva ļoti populārs, taču jau 1964.gadā vairāki eksperti atzina skeitošanu par veselībai un pat dzīvībai bīstamu nodarbi, tādēļ satraukušies vecāki saviem bērniem dēļus vairs nepirka. Strauja skeitborda attīstība atsākās 70.gadu vidū, šis sporta veids kļuva arvien populārāks visu sociālo slāņu jauniešu vidū, un tad arī tika izveidoti daudzi skeitborda parki. Pirmās pasaules mēroga sacensības skeitbordā notika 1996.gadā Rodailendā. 1980.gadā Grīziņkalnā tika izmēģināts pirmais Latvijā izgatavotais skeitborda dēlis.

skeitparka noteikumi