Vārda dienu svin: Marianna, Ginters, Guntra

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Tur godā savu vecāku tradīcijas

6052051 ORIGINAL 1421405409.jpg

 

Latvijā vecākā senioru kopa - Ikšķiles pensionāru biedrība Saulgrieži - aizvadītā gada nogalē nosvinējusi 40 pastāvēšanas gadus. Viņi ir savu vecāku - pensionāru - tradīciju mantinieki un viena no tām organizācijām, kuras darbībā pārtraukumu nav bijis.

Biedrības pārstāve Biruta Smagare atceras, kā 1974. gadā kopā ar savu mammu, kura tolaik darbojusies Ikšķiles pensionāru biedrībā, braukusi senioru ekskursijās. "Man pat vēl nebija 40 gadu, brīvas vietas autobusā atradās vienmēr, un varēju braukt līdzi. Vecāsmammas brauca ar mazbērniem. Tās bija brīnišķīgas ekskursijas, seniori vienmēr bijuši tik interesanti! Viņi dod spēku un enerģiju. Tāpēc, tiklīdz aizgāju pensijā, uzreiz iestājos biedrībā," stāsta Biruta Smagare. "Tajos laikos vēl stiprs bija tradicionālais latviešu ģimenes modelis, kad vairākas paaudzes turējās kopā, mūsdienās tas ir zudis. Taču mēs turam godā biedrības vecās tradīcijas - ekskursiju, talku, izstāžu, saviesīgu pasākumu organizēšanu - un cenšamies nezaudēt saikni ar jauno paaudzi," atzīst biedrības Saulgrieži vadītāja Janīna Liepiņa.

Pašvaldība mūs mīl

Sagaidot mūs Ikšķiles Sociālo lietu un veselības pārvaldē, kur tagad telpas atvēlētas arī pensionāru biedrībai Saulgrieži, seniores jau sagatavojušas albumu ar fotogrāfijām no biedrības 40 gadu jubilejas balles. Teju centrālais objekts bildēs ir 15 kilogramu smagā torte - dāvana senioriem no Ikšķiles pašvaldības. "Pašvaldība mūs mīl, un mēs mīlam viņus," saka Saulgriežu vadītāja Janīna Liepiņa. Viņa ir lepna par labo sadarbību ar novada domi, kas katru gadu piešķir zināmu summu senioru aktivitātēm un apmaksā degvielu ekskursijām. Taču arī paši nav sēdējuši klēpī saliktām rokām.

2010. gadā Saulgrieži reģistrēti kā sabiedriskā labuma organizācija. Janīna Liepiņa rakstījusi projektu, lai iegūtu līdzekļus telpu aprīkojumam, viņa atzīst: "Kamēr pati nebiju saskārusies ar projektu rakstīšanu, liels bija mans izbrīns, kāpēc seniori neizmanto Eiropas līdzekļus, tas taču organizācijām ir izdevīgi! Man bija interesanti, rakstot projektu, bet tas nebija viegli - par laimi, palīdzēja arī pašvaldības meitenes. Tagad ir gandarījums par paveikto - esam ieguvuši divus datorus, kopētāju, televizoru, projektoru, fotoaparātu, arī mēbeles."

Iekārtojušies jaunajās Sociālo lietu un veselības pārvaldes telpās, seniori stāsta, ka nu ir iedvesma turpināt realizēt nākamos projektus - biedrībā darbojas divi ansambļi, ir senioru deju grupa, un viņiem vajadzētu jaunus tērpus. Savā attīstībā Saulgrieži negrasās apstāties. "Esam ļoti sabiedriski - piedalāmies vingrošanas nodarbībās, apmeklējam baseinu, pulciņus, un ir taču arī mazbērni, turklāt ne tikai savējie," stāsta Saulgriežu senioru deju kopas vecākā Dzidra Tirzmala. Izrādās - tā kā Ikšķiles pusē bērnudārzos visiem mazajiem vietu nepietiek, seniori esot jauno vecāku izpalīgi, kuri labprāt uzņemas auklīšu lomu.

Talantus neslēpj

Ikšķilē ir aptuveni 1260 pensijas vecuma cilvēku, biedrībā darbojas ap 200 senioriem. Starp viņiem ir daudz talantīgu cilvēku, kas savus vaļaspriekus neslēpj zem pūra. Septiņas cienījamas rokdarbnieces pievērsušās četriem gadalaikiem veltītu "gobelēnu" darināšanai. Ziema jau tapusi - seniores vienojušās par toņiem un rakstiem, katra noadījusi pa četrstūrim, un, tos sašujot kopā, izveidots skaists sienas dekors, kas tagad rotā Sociālo lietu un veselības pārvaldes vestibilu. Skapī savu kārtu gaida Pavasaris, tad Vasara, Rudens.

Pārvaldes otrajā stāvā apmeklētājus gaida biedrības Saulgrieži seniors Roberts Kulpe. Viņš izveidojis naudas izstādi, un šo apjomīgo ekspozīciju var apskatīt ikviens interesents. Roberts savulaik strādājis Rīgas 17. profesionāli tehniskajā mākslas mēbeļu vidusskolā, bijis galdniecības pasniedzējs. "Naudiņu sāku krāt intereses pēc, jau skolas gados. Tolaik dzīvoju Liepājā un no jūrniekiem varēju dabūt dažādas neredzētas naudas zīmes. Krāju, monētas salīdzināju, tad sāku uzkrāt papīra naudiņu - banknotes klasificēju, sakārtoju, saliku speciālos albumus," atceras Roberts. Seniora kolekcijā ir cara Nikolaja II un Pirmā pasaules kara laika naudas zīmes, Latvijas rubļi, lati, pārtikas kartītes, kas bija apgrozībā pēc Otrā pasaules kara, - visa Latvijas naudas vēsture līdz pat eiro. Atsevišķos stendos izveidotas Eiropas, Āzijas, Āfrikas valstu naudas zīmes, arī no tik eksotiskām zemēm kā Zimbabve, Zambija, Sjerraleone, Kuba. Kā Kulpes kungs ticis pie tāda retuma? "Es nedzeru un nesmēķēju, savu pensiju ieguldu kolekcijas paplašināšanā," atbild Roberts. Visbiežāk viņa izstādi apmeklē bērni - gandrīz katru dienu seniors uzņem pa kādai grupiņai un ir priecīgs padalīties ar savām zināšanām.

Sūdzēties būtu kauns

Taujāju Ikšķiles senioriem - kad pensijas vecuma ļaudīm dzīvot bijis interesantāk un labāk - mūsdienās vai padomju varas gados? Saulgriežos atbild nevilcinoties: "Tagad ir labāk!" Varbūt šāds optimistisks skatījums uz dzīvi Ikšķiles senioriem ir, pateicoties lielākām pensijām? Nē, ikrus viņi neēdot - attrauc seniori. Visu nosakot ne tikai finansiālie līdzekļi, bet arī skatījums uz dzīvi un esošo priekšrocību novērtēšana.

"Kādreiz satieku uz ielas savus vienaudžus. Kad man jautā - kā klājas, atbildu - labi klājas! Kādēļ lai nebūtu labi? Atceraties garās rindas pēc desas? Ziepes un veļaspulveri uz taloniem? Jā, medicīna bija par velti, un cilvēki bija pieraduši, ka ne par ko nebija jāmaksā, bet tā taču nevar būt vienmēr," uzskata Ināra Strode-Bēta. Viņu papildina Janīna Liepiņa: "Mēs bieži par to runājam. Agrāk, lai cilvēks būtu laimīgs, vajadzēja ļoti maz. Tagad laimei vajag vairāk, jo iespējas ir nesalīdzināmi lielākas. Bet, ja naudiņas mazāk, ir jāpacenšas, jāpiepūlas, kaut vai lai paēstu garšīgāk. Daudzi ir pieraduši neko nedarīt."

Biedrības pārstāvji piekrīt - laukos dzīvojošajiem senioriem grūtāk, ir pamestības sajūta, taču lielo pilsētu tuvumā dzīvojošajiem sūdzēties būtu kauns. "Vienmēr atradīsies kāds, kam viss būs slikti. Taču vajag iet cilvēkos, kustēties - mūsējie staigā ar nūjām, slēpo, atnāk uz biedrību paspēlēt galda tenisu. Ja grib, vienmēr atradīsies ko darīt," uzskata Biruta Smagare.

"Kaut esmu apguvis datora lietošanu, mans hobijs - fotografēšana - ir apgūts mūža garumā, un kādreiz gribas dienas vadīt arī pie televizora, vecam cilvēkam galvenais ir neapsēsties un neapgulties. Dienā jānostaigā 10 tūkstošus soļu, un es tos cenšos nostaigāt," saka Dainis Bucenieks. Viņš piebilst: "Tie, kas dzīvojuši pagājušā gadsimta 50. gados, - atcerieties un salīdziniet, cik tad bija slikti!"

http://www.diena.lv/latvija/zinas/tur-goda-savu-vecaku-tradicijas-14084162

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

 

 

 
 
 

Novada attīstības aktualitātes