Vārda dienu svin: Velta, Velda

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Par novadu

Laipni lūdzam Ikšķiles novadā!

vesture 45geografija

Ikšķiles novads ir kļuvis par prestižu vietu dzīvei netālu no galvaspilsētas Rīgas, novadā dzīvo stipra kopiena, kas savu labklājību vairo, aktīvi nodarbojoties ar videi draudzīgu ražošanu un lauksaimniecību, tādejādi nodrošinot esošajām un nākamajām paaudzēm augstu vides kvalitāti, kas ļauj izmantot aktīvās atpūtas un tūrisma iespējas. Pašvaldība rūpējas par saviem iedzīvotājiem, nodrošinot nepieciešamo pakalpojumu pieejamību dažādās dzīves situācijās, kā arī uzturot un pilnveidojot esošo infrastruktūru un rūpīgi izvērtējot to attīstību, maksimāli noturot sociālo, ekonomisko un vides procesu līdzsvaru.

Ņemot vērā Ikšķiles kultūrvēsturisko mantojumu un aktīvo kultūras dzīvi, kā novada specializācija tiek noteikta tieši kultūras joma, kas vērsta uz pievilcīgas dzīves un atpūtas vides izveidi ar plašām darbības iespējām kultūras jomā, piemēram, teātris, kori, deju kolektīvi, pasākumi estrādē. Ikšķiles novads sniedz plašas iespējas kultūras jomā un bagātina novada iedzīvotāju ikdienu. Ikšķiles novada kultūrvēsturiskais mantojums nodrošina īpašu dzīves vidi un piesaista atpūtniekus no kaimiņu novadiem. Nākotnē Ikšķiles novads nostiprinās savu tēlu iedzīvotāju un viesu prātos kā spēcīgs kultūras centrs ar plašām attīstības iespējām.

geografija 3geografija44geografija 2

Ikšķiles novada teritorija  ir 130  km², tai skaitā  8,6 km² aizņem Ikšķiles pilsēta.

IKŠĶILES pilsēta atrodas Daugavas upes labajā krastā, 25 km no Rīgas, 7 km attālumā no Ogres.

No transportģeogrāfiskā viedokļa Ikšķiles pilsēta atrodas starp galvaspilsētu Rīgu un rajona centru Ogri. Pilsētu šķērso divas svarīgas transporta maģistrāles: Rīgas- Daugavpils šoseja, Rīgas- Maskavas dzelzceļa līnija.

 Pagasta centrs ir Tīnūži, kas atrodas 6 km attālumā no Ikšķiles un 7 km attālumā no Ogres. Tīnūžu pagasts robežojas ar Ogres novadu, Ropažu novadu un Salaspils novadu, aptver Ikšķiles pilsētu un dienvidu daļā piekļaujas Daugavai. Daugava šķir Ikšķiles novadu no Ķekavas un Ķeguma novada.

Ikšķiles D daļa izvietota Daugavas senlejā, kas uz Z pāriet straujā pacēlumā- Daugavas senkrastā.

Novada reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar zemiem un vidējiem pauguriem. Tīnūžu apkaimē sākas Ogres Kangaru osu grēda, savukārt novada rietumu daļa ir viena no zemākajām rajonā.

Ikšķiles apkaimē ir maigas ziemas,  jo ūdens tuvums būtiski ietekmē apkaimes klimatu, mazinot gaisa temperatūras kontrastus ziemā un vasarā.

Neskatoties uz Rīgas tuvumu un samērā blīvu apdzīvotību Latvijas apstākļiem mežu īpatsvars Ikšķiles lauku teritorijā ir tuvu Latvijas vidējam, apmēram 42% no teritorijas. Pavisam šeit ir 5875 ha mežu. Daļa no mežiem Zilo kalnu apvidū veido Ogres pilsētas zaļo zonu un iekļauti dabas parkā " Ogres Zilie kalni".

No aizsargājamiem augiem Ikšķiles teritorijā savvaļā sastopami; zviedru pīlādzis, pundurbērzs, jumstiņu gladiola, parastā armērija, meža vizbulis, silpurene un ļoti daudz citu Latvijā reti sastopamu augu.

Aizsargājamie koki:

  • Turbu ozols Turkalnē, stumbra apkārtmērs 7m;
  • Relziķu ozols pie Turkalnes, stumbra apkārtmērs 5,3m;
  • Liepa Tīnūžos, stumbra apkārtmērs 4,8m;
  • Kadiķis Kranciemā, stumbra apkārtmērs 0,9m.

Ikšķiles novada veidošanās un attīstība vienmēr ir bijusi saistīta ar galvenajām upēm: Daugavu un Mazo Juglu. Kādreiz novadā ir bijušas daudzas mazas upītes un strauti, taču visas ir tikušas regulētas un tagad pilda vairs tikai novadgrāvju funkcijas.

Mazā Jugla, plūstot pa zemām vietām met lielus līkumus un cilpas, izveidojot daudz pārpurvojušos vecupju. Krasti ir samērā smilšaini un viegli izskalojami, tādēļ norisinās krastu erozija. Upe ir gleznaina, un pavasaros tā vienmēr bijusi iecienīts ūdens tūristu maršruts.

No ezeriem vislielākā nozīme kā rekreācijas objektam ir Selēku ezeram (8,5 ha)un Mežezeram.

Ikšķiles novada robežās uz šo brīdi darbojas divi karjeri, no kuriem vienā, Dubkalnu karjerā grants resursi praktiski ir izsmelti un tuvākajā laikā būs nepieciešami karjera rekultivācija. Karjers atrodas Ogres pilsētas tiešā tuvumā, Zilajos kalnos un izstrādes laikā tika atsūknēts pieplūstošais gruntsūdens. Atsūknēšana turpinās arī tagad. Sakārtojot karjera teritoriju kā arī atbilstoši izmainot tajā izveidojušos reljefu, iespējams izveidot ūdenstilpni ar piegulošo atpūtas teritoriju, jo pārtraucot gruntsūdens atsūknēšanu karjera padziļinājums piepildīsies ar ūdeni.

Centralizēta ūdensapgāde ir Ikšķiles pilsētā, daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālā, skolai un bērnudārzam. Arī Tīnūžu daudzdzīvokļu mājām un skolai ir centralizēta ūdensapgāde. Šeit ūdens nāk no artēziskajām akām un atbilst dzeramā ūdens standarta prasībām. Individuālo māju kvartālos ūdens tiek ņemts no individuālām grodu akām, un pēc Vides veselības centra datiem, lielā daļā aku, ūdens neatbilst dzeramā ūdens sanitārajām prasībām pēc mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem rādītājiem.

Ikšķiles pilsētā pēc Statistikas komitejas datiem, katru gadu vidēji ūdens patēriņš 182 tūkst.m³ gadā, tas ir 51,9 m³ ūdens, ražošanai praktiski ūdens netiek tērēts.

Lauku teritorijā, Tīnūžu pagastā, uzskaitītais ūdens patēriņš ir 42,4 tūkst.m³ gadā, jeb attiecīgi 16,1 m³ uz vienu iedzīvotāju. Jāņem vērā,ka ūdens patēriņš nav uzskaitīts piemājas un zemnieku saimniecībās, kur ūdens tiek ņemts pārsvarā no akām.

Lauksaimniecības zemes ir viens no nozīmīgākajiem tautsaimniecības resursiem un tās auglība ir ļoti svarīgs priekšnosacījums. Auglīgas un nepisārņotas augsnes ir ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pamats.

Ikšķiles novada teritorijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 4755,6 ha, kas ir 36,6% no visas platības. To vidējais novērtējums ir 36 balles, kas ir tuvu vidējam rādītājam bijušajā Ogres rajonā. Lielākās lauksmainiecisko zemju vienlaidu platības un labākās augsnes atrodas pašvaldības dienvidu un dienvidrietumu daļā, teritorijās starp Daugavu dzelzceļu, kā arī nedaudz uz ziemeļiem no dzelzceļa.

Galvenais augšņu tips ir velēnu podzolētās augsnes un nedaudz velēnu gleja. Tās tiek uzskatītas par relatīvi nabadzīgākām un to uzlabošanai nepieciešama mēslojuma ietsrāde organiskās vielas un minerālvielu satura palielināšanai, kā arī regulāra kaļķošana skābuma novēršanai. Visvairāk izplatītais augšņu mehāniskais sastāvs ir viegls un vidējs smilšmāls.

Pašvaldības teritorija ir salīdzinoši bagāta ar neatjaunojamiem minerāliem resursiem, jeb derīgajiem izrakteņiem. Lauku teritorijā– Tīnūžu pagastā– ir  dolomīta atradnes, grants un smilts un kūdras atradnes.

Automaģistrāle

Augsnes un gaisa piesārņojums

Bīstamās kravas

Dzelzceļš

Augsnes un gaisa piesārņojums

Bīstamās kravas

Daugava-Rīgas HES ūdenskrātuve

Plūdu bīstamība avārijas gadījumā

Teritorijas ap maģistrālo vidēja spiediena gāzes vadu

Avārijas bīstamība

Teritorijas zem 330 kV un 110 kV elektropārvades līnijām

Avārijas bīstamība

Pašvaldības meži

Ugunsgrēka bīstamība

Mazā Juglas upe

Plūdu bīstamība (neliela)

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē vidi Ikšķiles pilsētā un tās lauku teritorijā, ir tās ģeogrāfiskais izvietojums– tuvums Rīgas un Ogres pilsētām. Lielo pilsētu apkārtnē ir izveidojusies  paaugstināta atmosfēras piesārņojuma zona, kas netieši ietekmē arī Ikšķili. Pašlaik, gan tautsaimniecības pārstrukturēšanās rezultātā, Rīgas piepilsētā  vērojama tendence atmosfēras piesārņojuma līmenim samazināties.

Otrs nozīmīgs faktors ir transporta koridori, kas šķērso Ikšķiles pilsētu un tās lauku teritoriju– auto maģistrāle un dzelzceļš. Tie rada lokālu atmosfēras un augsnes piesārņojuma areālu. Pieaugot kustības intensitātei, pieaug arī kaitīgā ietekme– augsnes, atmosfēras un trokšņa piesārņojums.

Kā nopietnākais gaisa piesārņojuma avots ir uzskatāms Saulkalnes būvmateriālu kombināts. Pašā Ikšķiles pilsētā un tās lauku teritorijā nav nopietnu atmosfēras piesārņotāju, arī potenciālu. Ir tikai atsevišķi, nelieli avoti: katlu mājas u.c., kas nevar radīt ievērojamu gaisa un augsnes piesārņojuma palielināšanos.

Viena no būtiskām vides problēmām Ikšķiles pilsētai un tās lauku teritorijai ir ūdens aizsardzības problēma. Ir tikai divas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas darbojas. Pārējā teritorijas daļā piesārņoti notekūdeņi bez attīrīšanas tiek iesūcināti augsnē un ievadīti ūdenstecēs, no kurienes tie nonāk lielākajās upēs– Daugavā un Mazajā Juglā. Nopietns pazemes ūdeņu piesārņojuma drauds varētu būt “Lielās Rīgas” depresijas piltuve.

 
 
 

Video galerijas

Novada svētki Ikšķilē

Jaunākās foto galerijas