Vārda dienu svin: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Jaunās grāmatas Ikšķiles novada Centrālajā bibliotēkā oktobrī

Anotācija:

Mīlēt vai nemīlēt? Ar netīkamu cilvēku salaulātajai Sārumu saimniecei Annai smuko būves strādnieku Mārci, kurš iekritis sirdī uz palikšanu? Un godprātīgajam Mārcim – mazo muižas jaunkundzi Elizabeti, kura nespēj noslēpt savas jūtas? Un Gatartas baronam Augustam fon Hagemeisteram – kādu no savām iekārotajām zemnieku meitām? Piedot vai nepiedot? Gatartas muižkundzei sava laulātā drauga neuzticību. Augustam – to, ka vēsi atturīgajai sievai ilgi dzimst tikai meitenes? Nelaimīgajai Hagemeisteru meitiņai Elizabetei vecāku vienaldzību. Savukārt Sārumu Annai atbilde par piedošanu jāmeklē gadiem, jo viņas lielākās nelaimes vaininieks, izrādās, dzīvo turpat līdzās un spēlē lielu lomu viņas ģimenē. Atklāt noslēpumu vai paņemt to līdzi kapā? Par laimi, pagātne nav kaps. Romāna galvenie notikumi risinās 19. gadsimta sākumā Cēsu pusē – Priekuļos, Drustos un Gatartā. Noslēpumu romānā "Dieva riekšavā", kas ne velti nosaukts par nojausmu stāstu, netrūkst, un lielāko daļu no tiem uzzinās arī lasītājs.


Anotācija:
Čehu rakstnieks un publicists Ludvīks Vaculīks (Ludvík Vaculík, 23.7.1926.–6.6.2015.) ir autors vairāk nekā divdesmit prozas grāmatām. Pēc aktīviem mēģinājumiem 1967. un 1968. gadā pretoties padomju spiedienam un turpināt valstī notiekošās reformas čehu feļetona lielākais meistars kļuva par disidentu. Kad kopā ar apsūdzībām kriminālnoziegumos — republikas nozākāšanā un graušanā — Ludvīkam Vaculīkam arī aizliedza publicēties, viņš 1972. gadā izveidoja samizdata izdevniecību “Edice Petlice”, kura līdz Samta revolūcijai 1989. gadā publicēja vairāk nekā 400 aizliegto čehu autoru darbu. Pasaules ievērību Ludvīks Vaculīks guva ar 1987. gadā Londonā izdoto feļetonu krājumu angļu valodā par disidenta dzīvi sociālistiskajā Čehoslovākijā “A Cup of Coffee with My Interrogator”. Romāns “Jūrascūciņas” iznāca 1973. gadā. Plašāku cilvēku loku Čehoslovākijā tas sasniedza tikai 1991. gadā, kad to jau bija izlasījusi teju puse Eiropas. Ar savu eksistenciālo skatījumu tuvs Franca Kafkas darbiem, tas ir stāsts par cilvēkiem, jūrascūciņām, Valsts banku un valsts bandu, krīzi, zilo vējjaku, melno kaķi un par to, kā tas viss beidzās.


Anotācija:
Alise un Aleksandrs uzaug padomju Rīgā – vienā laikmetā, dažādās pasaulēs. Alise – pārtikušā partijas funkcionāra ģimenē. Aleksandrs pilsētā ierodas no laukiem, nokļūst komunālajā dzīvoklī un ielu bandās. Pieaugusi Alise vairāk laika pavada savā sapņu un jūtu pasaulē – burbulī, kas līgani iznes viņu cauri laikmetu maiņai. Aleksandrs bēg no PSRS un kļūst par starptautiskas dārgakmeņu mafijas darboni. Viņi viens otru nepazīst, bet abus saista noslēpumains cilvēks, kurš sevi dēvē par Melu Meistaru. Kas notiek, kad Alises un Aleksandra ceļi krustojas nu jau neatkarīgajā Latvijā? Vai pēc meliem dzīves garumā var nākt patiesība? Vai gaisma spīd tikai cauri tumsai? Kas ir tas, ko zina tikai Melu Meistars? Aizraujošs stāsts par mīlestību, noziegumiem, dzīves jēgas meklējumiem uz spilgti attēlotās nesenās vēstures fona. Baiba Zīle mācījusies Rīgas Franču licejā un Valsts 1. ģimnāzijā, studējusi Latvijas Universitātē filozofiju un tiesību zinātnes. Tulkojusi no Borisa Viāna, Albēra Kamī u.c. stāstus no franču valodas. Raksta latviski un angliski. Iepriekš publicējusies ar pseidonīmiem Anna Kravicka un Barbara Sea.


Anotācija:
Sirsnīgais stāsts par zeltainā retrīvera Beilija un “viņa zēna” Ētana draudzību aizkustinās ikvienu lasītāju un palīdzēs iepazīt mūsu četrkājaino draugu dabu. “Beilija stāsts” neparastā formā – no suņa skatpunkta – atklāj gan gluži ikdienišķus notikumus, gan attiecību samezglojumus un pat dramatiskus pavērsienus kādas ģimenes dzīvē. Tas apliecina mīlestību un nesaraujamās saites, kas vieno cilvēku un suni. Uzticamie draugi vienmēr būs kopā! Jums ir suns? Jūsu bērns katrā dzimšanas dienā lūdz viņam uzdāvināt sunīti? Varbūt kaut reizi mūžā esat vēlējies suni? Šī ir grāmata tieši jums! Lasīšanas un aktivitāšu ieteikumi grāmatas beigās palīdzēs jaunajiem lasītājiem labāk izprast stāstā attēlotos notikumus, rosinās darboties, meklēt informāciju, pašiem rakstīt, veidot prezentācijas, kā arī rūpēties un palīdzēt dzīvniekiem. V. BRŪSS KAMERONS (W. Bruce Cameron), dzimis 1960. gadā Mičiganā ASV, ir ārkārtīgi populārs humoristisku romānu un stāstu rakstnieks, aktīvs blogeris. Viņš ir sarakstījis vairākus New York Times bestsellerus: “Suņa dzīves jēga”, “Suņa ceļojums” un “Ziemassvētku suņi”. Pēc grāmatas “Suņa dzīves jēga” motīviem uzņemta pilnmetrāžas filma ar tādu pašu nosaukumu, kas jau iekarojusi skatītāju mīlestību.


Anotācija:
Stīvena Kinga romāns “Tas” (1986) ir viena no izcilākajām un slavenākajām grāmatām pasaules literatūrā, tā tulkota daudzās valodās, izdota neskaitāmās tirāžās un vairākkārt ekranizēta. Latviešu valodā romāns “Tas” tulkots pirmo reizi. 1958. gads. ASV, klusa pilsētiņa Derija Menas štatā. Cilvēku rimto dzīvi negaidot satricina vairākas neizskaidrojamas slepkavības. Septiņi bērni apvienojas, lai cīnītos pret sensenu, šķietami neiznīcināmu ļaunumu, kas katram no viņiem parādījies visslēptāko baiļu veidolā. Bilam Denbro ir aizdomas, ka šis ļaunais spēks – Tas – ir nogalinājis viņa brālīti Džordžu. Bērni sadzen Tam pēdas, taču cīņa nebūt vēl nav galā. 1985. gads. Septiņi drosmīgie bērni nu ir pieauguši. Viņi devušies pasaulē pēc laimes un panākumiem, taču kāds nepārvarams spēks sauc tos atpakaļ uz Deriju. Ir jāatceras viss, kas aizmirsts, ir vēlreiz jāapvienojas, lai atkal stātos pretī šausmām un bezvārda ļaunumam...

 

Anotācija:
Ļevs Kliots ir Latvijas uzņēmējs, ASV-Latvijas kopuzņēmuma "Riviera-Riga" līdzdibinātājs un prezidents, kā arī rakstnieks, kuram krievu valodā iznākušas nu jau četras grāmatas - "Liktenis un griba", "Satisfakcija", "Sfēra" un "Krustojums". Rakstīšana kļuvusi par nopietnu Ļeva Kliota aizraušanos, un autors turpina strādāt pie nākamajām grāmatām. Satriecoši interesants, uz patiesiem notikumiem balstīts vēstījums par dzimušu rīdzinieku Borisu Zaļesski, puisi, kuram liktenis vienā mirklī atņēma visu - ģimeni, mājas, dzimteni -, lai vēlāk bagātīgi atalgotu, dāvājot to visu atkal no jauna citā pasaules malā. Nerimtīgas alkas pēc laimes un aizmiršanās, sīksta dzīvotgriba un spilgts biznesmeņa talants - lūk, faktoru kopums, kas Borisu izved cauri dzīvei kā uzvarētāju. Kļuvis par miljonāru 23 gadu vecumā, dzēris šampanieti ar Simonu Sinjorē un citām kino un biznesa zvaigznēm, iedvesmojies no Frenka Sinatras, no maza nieciņa radījis milzīgu starptautisku uzņēmumu divos kontinentos, Boriss Zaļesskis ir personība, kāda pat ģēniju šūpulī Rīgā dzimst reizi gadsimtā. Aizrautīgs, harismātisks un... brīnišķīgi traks - tāds viņš nostājas lasītāja priekšā, lai atklātu spilgtākos sava raibā mūža mirkļus, neslēpjot ne naudas pelnīšanas knifus, ne sieviešu valdzināšanas metodes. Romāna darbība aptver lielu laika posmu - no pagājušā gadsimta 30.-40. gadiem līdz mūsdienām. Notikumi risinās Rīgā, Minhenē, Parīzē, Franču Rivjērā, Ņujorkā... un atkal Rīgā, Latvijā.

Anotācija:
Vīrietis meklē sievieti, kuru viņš kaislīgi mīl. Pirms vairākiem mēnešiem viņa devusies nezināmā virzienā, atstādama viņu vienu ar abu mazo dēliņu. Viņu sauc Pasa, un viņa ir māksliniece. Žilbinoša, nemiera pilna, ārkārtīgi apdāvināta. Un, lai dēls iepazītu māti, vīrietis atklāj viņu mīlestības stāstu – iepazīšanos, iemīlēšanos, Pasas veiksmi mākslas pasaulē, bērna piedzimšanu – un mēģina noskaidrot, saprast, kas mainījies viņu attiecībās. Romāns “Ienirt” ir mīlas stāsts par sievieti un vīrieti un arī par laikmetu, kurā mīlēt kļūst arvien grūtāk. Kristofs Onodibio (Christophe Ono-dit-Biot) ir franču žurnālists un rakstnieks. Ikdienā viņš strādā nedēļas izdevuma Le Point kultūras nodaļā, kā arī vada literāros raidījumus radio France Culture un franču televīzijas kanālā TF1. Romāns “Ienirt” ieguvis vairākas literārās godalgas, tostarp prestižo Franču akadēmijas Lielo romāna balvu (2013). Pēc romāna motīviem tapusi arī filma, kuru veidojusi režisore Melānija Lorāna.

Anotācija:
Dzejas izlasē “Divreiz dzimusī dzeja” ir ietverti intriģējošākie Knuta Skujenieka dzejoļi, kurus savā mūzikā ir iekļāvuši latviešu komponisti! "Runājot par viņa dzeju, es joprojām apbrīnoju tās pilnību un valodas saturu, prāta un jūtu dzi¬ļuma simbiozi, izteiktu ārkārtīgi krāsainā valodā. Ja es iztēlojos, kā man nober veselu kaudzi smaragdu vai briljantu, starp tiem es ieraugu tādu, kas atšķiras no visiem. Tātad briljants, kas atšķiras no pārējiem briljantiem, jeb smaragds, kas ¬atšķiras no pārējiem smaragdiem. Tādu es redzu Knutu latviešu dzejā." Imants Kalniņš, komponists.

 

 

Anotācija:
Iepazīstinot ar grāmatu, Elīna Apsīte atklāj, ka tā ir grezna, skaista un īpaša. Saturs - Jettes Užānes dienasgrāmatas, kas sāktas rakstīt 1940. gadā un līdz 1964. gadam. Elīna ir atšifrējusi datorā visus Jettes dienasgrāmatas tekstus, bet daudz palicis ārpus grāmatas, jo ir lietas, domas un idejas, kas atkārtojas, tāpat ir smalkas, trauslas, intīmas lietas, kas nav iekļautas grāmatā, jo ir lietas, ko vajag atstāt cilvēkam pašam. “Man liekas, ir iznācis tas, ko vēlējos, ka ir trīs darbības paralēli. Dienasgrāmatas, kas brīžam ir pārlaicīgas, tad fotogrāfijas – kultūrvēsturiskais piesitiens, un manas atmiņas un komentāri, jo paralēli ir stāsts, kā satika Jeti. Tie ir trīs paralēli sižeti, ko katru var lasīt atsevišķi, jo šrifts ir atšķirīgs,” norāda Elīna Apsīte. Šai grāmatai būs arī turpinājums. Sākotnējā domā bija, ka ir dienasgrāmatas teksti un Jettes cimdu raksti vienos vākos. Bet jau šī “Jettes Dienu grāmata” ir izvērtusies ļoti apjomīga. Tāpēc ir paredzēts izdot otru grāmatu, kurā būs Jettes cimdu raksti ar viņas stāstiem par saviem cimdu cikliem. Būs rakstu tehniskais zīmējums, lai adītājas var turpināt Jettes darbu.
Anotācija:
Vēstures romānu sērija “Mēs. Latvija, XX gadsimts” Viduslaiku karaļi alka iegūt īpašumā alķīmiķu daudzināto filozofu akmeni, jo tas solīja mūžīgu jaunību, laimi un bagātību. 20. gadsimta 90. gados vēsture atkārtojās daudz vienkāršāk — nekādu slepenu mācību vai aizplīvurotu mājienu. Ļautiņi primitīvi dzinās pakaļ padomju izlūkdienestu iztēlē radītajam sarkanajam dzīvsudrabam — izdomātai brīnumvielai, kas garantētu tā īpašniekam pasaules kundzību. Vēl vairāk bija tādu, kas vienkārši dzīvoja, gribēja būt laimīgi un mīlēt. Laikmetu griežos bruka sapņi un ilūzijas — nepazaudēt sevi un pašcieņu izrādījās ļoti grūti. Latvija pēkšņi kļuva brīva, bet atrast brīvību sevī spēka pietika ne katram, jo vajadzēja izdzīvot. Arno Jundze Deviņdesmito gadu Latvija ir pateicīgs fons kārtīgam spriedzes romānam, un Arno Jundze to izmantojis pilnā mērā. Nesenajā mūsu valsts vēsturē viņš atradis tādus sižeta pavērsienus un notikumus, kas lasītāja interesei neļauj atslābt ne mirkli. Te ir vieta gan slepkavām un bandītiem, gan miesas baudām un sirdsšķīstai mīlestībai, gan čekas aģentiem un mežabrāļiem, gan mirušajiem un augšāmcēlušajiem, gan garā bagātajiem un nabagajiem. Ja man vaicātu — vai tiešām arī tā vajadzētu rakstīt par Latvijas divdesmitā gadsimta vēsturi, es nešaubīgi atbildētu — jā, protams, ja vien rakstnieks spēj ņemt pretī to, ko dzīve sniedz pilnām riekšavām. Gundega Blumberga Kas ir sarkanais dzīvsudrabs? Padomju režīma inde. Bet Jundzes romānā tas nokrāsojies sarkans tālab, ka ir nokļuvis tēloto cilvēku asinsritē, gribi vai negribi. Dozēts romantisms un fatālisms, kas tiecas dzīvot paralēli skaudri dokumentālai prozai, — tādu nolasu rakstnieka rokrakstu. Un tas gan atgādina, gan jautā vienlaikus: cik no cilvēka paliek pāri kā cilvēka pēc režīmu un pārdzīvojumu tektoniskajām pārmaiņām. Deviņdesmito gadu liecinieki atbildēs katrs sev pats, bet jaunāki lasītāji tiks atalgoti ar vēsturi kā piedzīvojumu. Gundega Repše
Anotācija:
Zigmunds Freids daudzos savos darbos izvērš un analizē atziņu, ka cilvēks ir nenogurstošs baudas jeb tīksmes meklētājs. Tomēr šī doma iegūst jaunu dimensiju 1920. gadā publicētajā esejā "Viņpus tīksmes principa", kurā Freids pirmo reizi izvirza ideju par nāves dziņām jeb Tanatosu. Šis darbs transformē tīksmes principu un cenšas izprast destruktivitāti. Freida uzmanības centrā ir cilvēka tiekšanās pēc tīksmes pa dažādiem apkārtceļiem, kā arī fantāziju loma šajos centienos. Vienlaikus atklāts paliek jautājums: vai dzīšanās pēc tīksmes un laimes nav ļaušanās ellīgajai nepiesātinātības mašinērijai, kas beidzas vien nāvē? Bet varbūt pat ved uz to.

 


 Anotācija:
Antona Rupaiņa vēsturiskais romāns “Baltie tēvi”. Romāna darbība risinās viduslaiku Latgalē, atklājot dominikāņu klostera un baznīcas, tagadējās Aglonas bazilikas, dibināšanu. Tas ir pirmais šī vērienīgā prozas darba izdevums Latvijā atsevišķā grāmatā un tapa kā veltījums Latgales kongresa simtgadei. Romānu “Baltie tēvi” Antons Rupainis uzrakstījis pirms Otrā Pasaules kara. Tas pirmoreiz publicēts 1937. gadā turpinājumos žurnālā „Atpūta” un izpelnījies lielu lasītāju atsaucību. 1943. – 1944.gadā romāns tika sagatavots izdošanai atsevišķā grāmatā latgaliešu rakstu valodā Vladislava Loča izdevniecībā Daugavpilī, taču, 1944.gada rudenī izdevniecībai aizbraucot no Latvijas, šis sagatavotais materiāls gāja zudumā. Kā raksta literatūrzinātniece Ilona Salceviča (LV 13.08.2004) , trimdā Rupainis darbu pie romāna sācis pilnīgi no jauna. Romāns klajā nāca 1963. un 1964. gadā Tilta apgādā Mineapolē (ASV) latviešu literārajā valodā, diezgan stipri atšķiroties no pirmā varianta. Tagad romāns “Baltie tēvi” beidzot izdots Latvijā vienā lielā, 462 lappušu biezā grāmatā. Olga Pekša, A. Rupaiņa muzeja vadītāja
 Anotācija:
Šī grāmata vēsta par sievišķību un it visu, kas ar to saistīts: veselību, labklājību, attiecībām ar līdzcilvēkiem (īpaši bērniem un vecākiem), seksualitāti, partnerattiecībām, īsi sakot – pilnasinīgu, priekpilnu dzīvi jebkurā mūža posmā. Autore ir pārliecināta: tēlaini izsakoties, katra sieviete ir pārlaicīga dieviete. Viņa mudina lasītājas atbrīvoties no ierastajiem priekšstatiem par laika ietekmi un vecuma noteiktajiem ierobežojumiem. Medicīnas doktore, speciāliste sieviešu veselības jautājumos Kristiāna Nortrapa ir guvusi bagātīgu ārstes pieredzi un to izmanto, lai iedrošinātu sievietes dzīvot pāri laikam. Attiecības, emocijas, veselība, ēdiens, menopauze, kustības, skaistums – šie sievietēm būtiskie jēdzieni atrodami arī šajā izdevumā, taču vēstījums atšķiras no ierastajām žurnālu un grāmatu pamācībām, kā “rīkoties” ar savu ķermeni vai dvēseli. Autore stāstījumu veido tā, lai lasītāju ievirzītu procesā, kas ļauj atklāt savu pārlaicīgās dievietes patību un līdz ar to iegūt brīnišķīgu saskaņu ar visu – attiecībām, emocijām, veselību utt. Te nu jūs esat, krustcelēs, un jums ir jāpieņem lēmums par to, kāda turpmākajos gados būs jūsu dzīve. Tas, ka tagad lasāt šo grāmatu, ir pierādījums tam, ka jūsu iekšējā sakrālā dieviete nu vēlas pārņemt vadību. Es to saku ar lielu pārliecību, jo esmu dzīvojusi gana ilgi, lai zinātu, ka nejaušību vienkārši nav. Ja jūs nopietni nedomātu par pārmaiņām savā pieejā dzīvei, jūs tagad nebūtu kopā ar mani. Kristiāna Nortrapa Šīs lieliskās grāmatas autore tev piedāvā iespēju mainīt savu apziņu pret dievietes apziņu. Dievietes ir mūžīgi jaunas, vai ne? Dievietes tiek mīlētas, dievietēm ir lieliska pašsajūta un veselība. Dievietēm ir viss, kas nepieciešams, lai dzīvotu lielisku dzīvi. Jaunajam apziņas stāvoklim seko izmaiņas apkārtējā pasaulē! Maira Gūtmane, cigun instruktore

Anotācija:
Savu sešdesmitgadi skandalozais dziesminieks, par kuru pēdējā laikā interesējas gandrīz tikai dzeltenā prese, nolēmis atzīmēt ar necilu 100 dziesmu tekstu krājumu un mp3 formātā kompresētu šo pašu dziesmu disku, kurā jūtama gan nenovērtētas rokzvaigznes vai tēvzemē neatzīta pravieša mūžīgā aizvainojuma smeldze, gan nerunīga amatnieka vai tuksneša vientuļnieka askētiski lietišķā atturība. Grūti izvērtēt, kā tur šobrīd ir vairāk, grūti saprast, kur, laikam paejot, pazūd šīm dziesmām un tekstiem pievienotā publicistiskā vērtība, ko mūsu “ezra paunds” Dimiters vienmēr uzsvēris, aktualizējot katra konkrētā dzīves brīža izšķirošo un neatgriezenisko cīņas momentu (motīvs “Šais saulgriežos beigs pukstēt Rīgas sirds” vai “Pašas pēdējās ziņas” viņa tekstos atkārtojas jau gadus trīsdesmit), taču paliek kaut kas būtiskāks, kas viņu liek klausīties atkal un atkal. Dimiters nepārprotami ir labākais dziesmu tekstu autors latviešu valodā – lirisks, asprātīgs, ritmisks paradoksālu salīdzinājumu un tiešu metaforu meistars, nenodrāztu atskaņu un dziesmās nekad neizmantotu vārdu izmantošanas virtuozs. Bet savā labāko simt dziesmu izlasē, kas pašsaprotami sākas ar albumu “Krusta skola” pilnā garumā, viņš pratis neiekļaut nevienu lieku.
Anotācija:
Katras valsts stratēģiskais mērķis ir intelekta attīstīšana kā progresa nosacījums. Informācijas laikmeta zinātne piedāvā iespējas modelēt cilvēka smadzeņu darbības metodes ar mākslīgā intelekta palīdzību. Šādā situācijā aktuāls kļūst jautājums par to, kurš risinājums gūs virsroku — humāna pieeja cilvēces veselības, pārticības un labklājības nodrošinājumam vai cilvēka radītā superintelekta racionālā, taču nežēlīgā “sistēmas pašsakārtošanās”, kura par pašu vājāko posmu atzīs cilvēku. Derīgi izmantot un nodarbināt daudz vairāk smadzeņu šūnu nekā līdz šim, ar jaunām izglītības metodēm panākot lēcienveidīgu gan katra indivīda, gan kolektīvā intelekta izaugsmi. Mēs nevaram atļauties ignorēt ceļu, kuru jau iet daudzas pasaules valstis! Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.


Anotācija:
Ja “Būda” paplašināja mūsu izpratni par Dievu, tad “Ieva” mūs atbrīvo no maldiem pašiem par sevi. Jauna un drosmīga Radīšanas stāsta interpretācija. Tā balstīta uz Rakstiem un gadsimtiem ilgiem pētījumiem, bet vienlaikus pauž elpu aizraujošas atklāsmes un apstrīd tradicionālos uzskatus par to, kas mēs esam un kā esam veidoti. Okeānā starp laika un telpas dimensijām, starp mūsu pasauli un aizsauli ir sala. Tās krastā tiek izskalota gandrīz ledū sasalusi pusdzīva jauna sieviete. Par laimi viņa tiek atrasta un izglābta. Drīz vien atklājas, ka Lilija uz salas nav nonākusi nejauši. Pati Ieva – visa Dzīvā Māte – viņu sauc par savu “meitu” un aicina kļūt par liecinieci pasaules radīšanai un notikumiem Ēdenes dārzā. Romānā "Ieva" autors aicina uz jaunu sarunu par sieviešu un vīriešu vienlīdzību mūsu radīšanas kontekstā un palīdz citam citu ieraudzīt tā, kā mūs redz Radītājs – kā pilnīgas un unikālas būtnes. Ja romāns "Būda" rosināja atklāt lasītāja personisko, nereliģisko izpratni par Dievu, tad romāns "Ieva" ļauj atbrīvoties no aizspriedumiem, kas cilvēkiem jau kopš Ēdenes dārza laikiem traucējuši veidot harmoniskas attiecības. Viljams Pols Jangs (William Paul Young, 1955) ir dzimis un audzis Kanādā misionāru ģimenē. Ar izcilību absolvējis reliģijas studijas Warner Pacific College Portlendā, ASV. Pēc tam bijis gan uzņēmējs, gan strādājis daudz un dažādus darbus, lai uzturētu kuplo ģimeni, un paralēli savam priekam vienmēr nodarbojies ar rakstīšanu. Dzeja, īsie stāsti, teksti mājas lapām – bez nolūka publicēties. Tāpēc romāna “Būda”, kas radās kā dāvana autora sešiem bērniem Ziemassvētkos, panākumi ar 25 miljoniem pārdotu eksemplāru un tulkojumiem visās pasaules valodās pārsteidza vēl jo vairāk. Lasiet latviski arī romānu “Krustceles”.

Anotācija:
Pēdējā oktobra svētdienā zvana mans telefons. Tā ir mana sieva. Viņa raud. Mūsu dēli esot pazuduši. Es viņu nesaprotu. Nolieku klausuli un zvanu Jonasam: “Kas noticis? Kur jūs esat?” — “Viss labi,” viņš saka. Tad Jonass beidz sarunu. Neilgi pēc tam mana sieva stāv pie durvīm, rokā divas atvadu vēstules: “Mēs dodamies uz Sīriju.” Kad dēli pieņem islāma ticību, Joahims Gerhards, uzņēmējs no Kaseles, sākumā ir samulsis, taču tad samierinās ar to. Līdz abi puiši slepus dodas uz Sīriju un viņš caur WhatsApp uzzina, ka viņi “Svētajā karā” ir gājuši bojā par Allāhu. Taču dēli ir dzīvi, un tēvs drosmīgi un apņēmīgi uzsāk cīņu, lai savus dēlus atgrieztu mājās.

 


Anotācija:
Rakstnieka Egīla Ventera (1964) stāstu izlasi “Poseidona galva” veido astoņi īsprozas darbi, kas sarakstīti laikā no 1987. līdz pat 2017. gadam, taču tie sakārtoti atpakaļejošā laika secībā. Var sacīt – Laiks ir visu stāstu galvenais varonis. E. Ventera stāsti ir proza, kuru gribas nosaukt par “aisberga” tipa literatūru – tajā par būtisku satura komponentu kļūst zemteksts, citiem vārdiem izsakoties, – tas, kas nav uzrakstīts, bet tikai nojaušams, tāpēc darbus raksturo intriģējoši paradoksi. Stāsti lielākoties saistīti ar kādu traģisku – daļēji vai pilnībā kriminālu – notikumu. Šos īsprozas darbus vieno arī mūžsenā tēma – mīlestība, kaut gan autors stāsta galvenokārt par mīlestības trūkumu. Taču galvenais stāstos ir tas, kas atrodas aiz sižeta, – tēlu izjūtas, domas, savstarpējās attiecības un – pāri visam – attiecības ar Laiku kā visa spoguli, atstarotāju un izgaismotāju. Prozas ritms un meistarīgā valoda rada tekstā valdzinošu, pārsteidzošu poētisku muzikalitāti, jo tajā ārkārtīgi nozīmīga ir noskaņa, nevis vienīgi kailais, izlasāmais saturs. Vēl viena Ventera stāstu kvalitātes iezīme ir kinematogrāfiskā vizualitāte, kuru autors prasmīgi uzbur, veidojot notiekošā vidi. Autors ir atradis tikai pašas nepieciešamākās raksturojušas detaļas, kuras reizē ir gan konkrētas, gan iegūst metaforisku nozīmi. Līdz šim izdotas septiņas E. Ventera grāmatas; no tām jaunākā ir Apgādā Zvaigzne ABC izdotais romāns “Atlantīda, kāda tā ir” (2015).
Anotācija:
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu iznākusi skaista, fotoattēliem bagāta Baibas Šuvcānes grāmata – kultūrvēsturisks ceļvedis “Lībiešu krasts”. Grāmata aizvedīs uz noslēpumaino un romantisko Lībiešu krastu. Kopā izstaigāsim krastu no Ovišiem līdz Melnsilam, iepazīsim ciemus, tradīcijas, seno dzīvesveidu, lībiešu dzimtas, stiprās sievas un vīrus, to raksturus, ieklausīsimies nostāstos par zilajām govīm, saltkurpjiem un vilkačiem, Trommela pils laupītājiem un veco Taizelu, ieelposim spirdzinošo jūras gaisu, mūžīgi mainīgos Kolkasraga vējus, izstaigāsim mežus, purvus un skaistās pludmales un izbaudīsim mūsdienu sniegtās iespējas. Grāmata turpinaValdas Marijas Šuvcānes un Baibas Šuvcānes jau iepriekš izdoto grāmatu –“Lībiešu ciems, kura vairs nav“ (2002), “Lībiešu folkora“ (2003), “Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006), “Senais lībiešu ciems Kolka” (2010), “Lībiešu krasta stāsti” (2012) un “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” (2015) – stāstus un pētījumus par Ziemeļkurzemes jūrmalu.

Anotācija:
Grāmata piedāvā retu iespēju tikties ar Nobela Miera Prēmijas laureātiem Viņa Svētību Dalailamu un Dienvidāfrikas Arhibīskapu Desmondu Tutu Dharamsalā, Indijā, kur tika svinēta Viņa Svētības astoņdesmitā dzimšanas diena. Garīgie līderi atklāj dziļi personiskus pārdzīvojumus un dalās garīgajās praksēs. Smiekliem pārpilnās un asarām slacītās dienās šie dižgari ieskatās mūsdienu bezcerības un izmisuma dzīlēs, vienlaicīgi atklājot, kā dzīvot priekpilnu dzīvi.

 

 

Anotācija:
Kas bijuši Eiropas ziemeļos sastopamie megalīti - kulta celtnes, apbedījumu vietas vai varbūt senas observatorijas? Kad seno civilizāciju pārstāvji sākuši skaitīt mēnešus un gadus? Kur un kā radušās pirmās rakstu zīmes? Kādi priekšstati par astronomiskajām parādībām bijuši mūsu senčiem? Atbildes uz šiem un daudziem citiem mūsdienu civilizācijas vēsturei svarīgajiem jautājumiem mēģina rast grāmata "Seno laikmetu lokos". Jānis Klētnieks ir LZA goda doktors (Dr.sc.ing.h.c.), ģeodēzijas vēstures pētnieks, Latvijas astronomijas biedrības biedrs un vairāku grāmatu un publikāciju, tostarp lielu popularitāti guvušās grāmatas "Svētie noslēpumi", autors. Viņš 2006. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. J. Klētnieks pētījis senās Baltijas iedzīvotāju astronomisko priekšstatu saistību ar citu Eiropas un Tuvo Austrumu tautu reliģiskajiem ticējumiem, tradīcijām un kultūrvēsturiskajām izpausmēm. Viņš piedalījies Karnakas tempļa un Džosera piramīdas izpētes darbos Ēģiptē, kā arī citu senatnes pieminekļu apsekošanā dažādās valstīs.

 Anotācija:
Laikam gan lielākā daļa mūslaiku cilvēku, kuri vērīgi vai pat tikai pavirši uzklausījuši padomus, kā gādāt par savas sirds veselību, dzirdējuši, ka nevajadzētu ēst daudz produktu, kas satur holesterīnu un/vai piesātinātos taukus, jo tāds uzturs paaugstina holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to liekais holesterīns var uzkrāties artēriju sienās, sašaurināt asinsvadus, kavēt asins plūsmu un izraisīt sirdslēkmi vai trieku. Šis uzskats ir pamatā uztura - sirds hipotēzei, kas gadu desmitiem mudinājusi zinātnieku tūkstošus veikt neskaitāmus pētījumus un izstrādāt medikamentus, kuri samazina holesterīna līmeni (vienā vārdā – statīnus). Ārsti šīs šķietamās brīnumzāles ieteikuši miljoniem cilvēku. Šīs grāmatas autors Dr. Malkolms Kendriks, skotu ārsts, pētnieks, lektors, skeptiķis, pauž pavisam citus uzskatus:  augsts holesterīna līmenis neizraisa sirds slimību;  uzturs, kurā daudz tauku, piesātinātu vai citādāku, neietekmē holesterīna līmeni asinīs;  statīni nepasargā no sirds slimības, pazeminot holesterīna līmeni, – to iedarbība ir citādāka;  statīniem ir daudz vairāk kaitīgu blakņu, nekā tiek atzīts. Analizējot bagātīgu faktu materiālu, autors apšauba daudzu pētījumu secinājumus un izsaka aizdomas par lielo farmācijas firmu nekorekto ieinteresētību medikamentu pircēju loka paplašināšanā. Viņš to dara ar lielu pārliecību un... humoru. Par tik nopietnām tēmām kā sirds slimība un veselība nav daudz grāmatu, kas sarakstītas šādā stilā. Pauzdams pārliecību, ka uzturam nav sakara ar sirds slimību, autors līksmi pavēsta: “Ēdiet, ko vēlaties!” Tomēr nopietnais jautājums “Kas izraisa sirds slimību?” paliek, un autors meklē uz to atbildi, pievērsdamies stresam.

 
 
 

Kultūras aktualitātes

Jaunākās foto galerijas