Vārda dienu svin: Marianna, Ginters, Guntra

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara kaujām pie Mazās Juglas

Šogad 1. un 2. septembrī aprit 100 gadi kopš Mazās Juglas kaujām Pirmajā pasaules karā. Ar piemiņas brīdi karavīru kapsētā, interaktīvām izstādēm un ekspedīciju uz kauju vietām atcerēties senos notikumus aicina kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” un Daugavas muzejs.

1917. gada septembra sākumā notika lielākā vācu ofensīva triju kara gada laikā Austrumu frontes Daugavas sektorā ar mērķi – ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Ofensīva sākas 1917. gada 1. septembrī Rīgas pievārtē tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši arī 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulki. Kaujas bija sīvas un nežēlīgas. Tikai 26 stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80% pulka virsnieku.

Atzīmējot kauju nozīmību plašākā kontekstā, kā arī pieminot kritušos karavīrus, Ikšķiles un Salaspils novadi aicina 2. septembrī būt kopā piemiņas brīdī karavīru kapsētā Salaspils novada “Auziņās” un vēlāk arī izstādes „Uz Rīgu: 1917” atklāšanā Tīnūžu tautas namā. Kaujām veltīta izstāde tiks atklāta arī 4. septembrī Daugavas muzejā, bet 9. septembrī būs iespēja doties ekspedīcijā uz vēsturiskajām kaujas vietām pie Mazās Juglas.

Izstāžu apmeklētāji par vēsturiskajām kaujām uzzinās, lūkojoties caur pašu karavīru atmiņām, viņu dienasgrāmatām, vēstulēm tuviniekiem no visām trim karā iesaistītajām pusēm - vācieša, krieva un latvieša atmiņām. “Izstāde ir nevis par viņiem, bet par mums,” skaidro kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs K. Špēlis.

Neraugoties uz tēmas smagumu un savā ziņā arī traģiskumu, Juglas kauju simtgadei veltītie pasākumi būs ļoti emocionāli un cilvēcīgi, sniedzot mudinājumu rast atbildi uz jautājumu, kas aktuāls arī mūsdienās: “Ko nozīmē būt karavīram?”

Lolita Balcerbule
Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Tālr.: 67981030; 29222838

Juglas kaujām 100

Papildinformācija:

  1. SEPTEMBRIS

Plkst. 11.30 Piemiņas brīdis karavīru kapsētā Salaspils novada “Auziņās”, kur apglabāti kritušie Vācijas armijas un latviešu karavīri, kuri tolaik cīnījās Krievijas armijas sastāvā. Zaudējumi bija tik lieli, ka kapsēta tika izveidota ierakumu un cīņu vietā. Simboliska vieta karavīra godam.

Pēc piemiņas pasākuma ap plkst. 12.30 tiks atklāta izstāde Tīnūžu tautas namā. Šī izstāde ir tapusi kā vērtīgs papildinājums patstāvīgajai kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” ekspozīcijai. Izstāde mērķis nav pārstāstīt politiskos jautājumus vai iegrimt militārās stratēģijas skaidrošanā, jo tās centrā ir cilvēks karā. Izstāde būs apskatāma 3 nedēļas.

  1. SEPTEMBRIS

Plkst. 14.00 izstādes “Kaujām pie Mazās Juglas upes -100” atvēršana Daugavas muzejā Doles salā. Izstāde par Pirmā pasaules kara realitāti un cilvēku, kurš ar savu likteni atklāj kara būtību. Izstādē būs apskatāmi vērtīgi priekšmeti, kas atrasti cīņu vietās Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijās. Tiks eksponēti arī interesanti priekšmeti no Latvijas privātkolekcionāru īpašuma. Izstāde netiek orientēta uz kādu noteiktu mērķauditoriju, jo stāsts un iekārtojums ir veidots tā, lai būtu vērtīgi pavadīts laiks gan bērniem, gan pieaugušajiem. Izstāde būs apskatāma līdz šī gada beigām.

      9.SEPTEMBRIS

Aktīvāka tūrisma cienītājiem iepazīties ar Mazās Juglas kauju norisi būs iespējams 9. septembrī, kad tiks organizētas auto-orientēšanās sacensības - ekspedīcija pa vēsturiskajām kauju vietām Ikšķiles un Salaspils novados. Starts plkst. 12.00 pie Ikšķiles novada domes. Viss, kas vajadzīgs, lai sacensībās piedalītos ir automašīna, vismaz 2 - 5 cilvēku komanda un azarts uzvarēt!

Sacensību ietvaros vajadzēs gan spēt orientēties kartē un dabā, gan meklēt atbildes, gan izpildīt uzdevumus, pa fragmentam vien saliekot pilnu stāstu par kaujām, kas norisinājās starp Daugavu un Mazo Juglu 100 gadus senā vēsturē. Dalība sacensībās ir bezmaksas. Pieteikšanās sacensībām līdz 7. septembra vakaram.

Papildus informācija par sacensībām meklējama Daugavas muzeja mājaslapā www.daugavasmuzejs.lv vai Daugavas muzeja un Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” sociālo tīklu kontos facebook.com/ Daugavas muzejs un

facebook.com/ Kultūras mantojuma centrs Tīnūžu muiža

    IESKATS VĒSTURĒ

  1. gadā Latvijas valsts vēl nav dzimusi un latviešu strēlniekiem jācīnās Krievijas armijā pret Vācijas karaspēku, kas ir okupējis daļu Latvijas teritorijas. Vācijas armija kopš 1915. gada nav spējuši ieņemt Rīgu- reģiona nozīmīgāko pilsētu. Neapmierināta ar esošo situāciju, vācu augstākā vadība
  2. gada septembra sākumā realizē lielāko vācu ofensīvu Austrumu frontes Daugavas sektorā. Vāciešu mērķis – ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju (~200 000 vīru), kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Ofensīva sākas 1917. gada 1.septembrī Rīgas pievārtē – Ikšķilē un Mazās Juglas upes krastos, tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija arī ieņēmusi 2. Latviešu strēlnieku brigāde.

Latviešu strēlnieki nonāca smagā situācijā, jo 12. armijas vienībās izrādījās pilnīgi nespējīgas iesaistīties kaujās kā papildspēki. Tikai dažas Krievijas armijas vienības ir kaujspējīgas.

26 stundas latviešu strēlnieki cīnījās pret vismaz 6 reizes lielākiem pretinieka spēkiem. Rīgas operācija, tai skaitā kaujas pie Mazās Juglas, tika uzskatīta par vienu no vācu armijas spilgtākajiem panākumiem pēdējo gadu laikā Austrumu frontē, tāpēc, nepilnas četras dienas pēc pilsētas ieņemšanas, Rīgā ieradās Vācijas ķeizars Vilhelms II, Prūsijas un Bavārijas princis.

Latviešu strēlnieku pulkvedis Jukums Vācietis reiz aprakstījis kauju pie Mazās Juglas: „Iesākās viena no vissīvākajām kaujām, kādu var tikai iedomāties. Pa lielākai daļai kauja notika pie mūsu tranšejām. Te no abām pusēm tika laistas darbā rokas granātas un štiki. (..) Vienā mūsu rotā bija gadījiens, ka mūsu strēlnieki dzina vāciešus atpakaļ, sadodami viņiem pa muguru ar ēdiena katliņiem un akmeņiem.”

 
 
 

Kultūras aktualitātes

Jaunākās foto galerijas