Vārda dienu svin: Junora, Anšlavs

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Kāpēc es nevaru noslēgt individuālu līgumu ar INP SIA "Ikšķiles māja" tāpat kā, piemēram, ar "Latvijas gāzi" vai "Latvenergo", lai es nebūtu atkarīgs no citiem

1.Problēma

Esmu ielicis jaunus logus, radiatorus ar regulēšanas iespējām. Varu savā dzīvoklī ieregulēt noteiktu temperatūru un tādējādi ekonomēt siltumu. Kādēļ man, vienalga, jāmaksā tāpat kā visiem pārējiem? Kāpēc es nevaru noslēgt individuālu līgumu ar INP SIA "Ikšķiles māja" tāpat kā, piemēram, ar "Latvijas gāzi" vai "Latvenergo", lai es nebūtu atkarīgs no citiem?

2.Skaidrojums

Padomju laikā uzceltajam dzīvojamam fondam caurules ir iebūvētas tā saucamajā vertikālajā sadalē. Tas nozīmē, ka pieslēgt/atslēgt apkuri vienam konkrētam dzīvoklim nav iespējams. Tāpat mājās ar vertikālo siltuma sadales  sistēmu nav iespējams, neveicot  globālu pārbūvi, ieviest individuālos siltuma skaitītājus. Turpretī gāzi un elektrību var pieslēgt/atslēgt individuāli. Tāpēc ar "Ikšķiles māja", atšķirībā no, piemēram, "Latvenergo", veidojas tāds kā savdabīgs "piespiedu kolhozs" - uzņēmumam ir saistības ar visu māju, bet ne atsevišķiem dzīvokļiem. Mājas pagrabā, siltummezglā, ir uzstādīts skaitītājs, kas parāda kopējo siltumenerģijas patēriņu visai mājai. Patērēto siltumenerģiju pareizina ar siltumenerģijas cenu par 1MWh un sadala šo summu starp dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli viņiem piederošajai platībai. Radiatorus var un vajag aprīkot ar regulētājiem, tādējādi var samazināt siltuma patēriņu, ja konkrētā dzīvokļa īpašnieks tā vēlas, taču šī ekonomija tiek sadalīta uz visu māju, un rēķinā būtiskas izmaiņās netiek sasniegtas. Taču ja līdzīgi rīkojas visi mājas iedzīvotāji, tad var sasniegt ievērojami lielākus siltuma patēriņa ietaupījumus. Jāatzīmē, ka regulators nav skaitītājs, tas neko neuzskaita, tas ir tikai ventilis, kuru regulējot, var pazemināt vai paaugstināt temperatūru, tādā veidā nodrošinot jūsu komfortu. Tomēr ieviest individuālo uzskaites sistēmu ir iespējams. Tiesa, tam nepieciešams veikt mājas pārbūves darbus, tātad - atbilstošus ieguldījumus. Šeit tūlīt ir jāpiebilst, ka par šādu pārbūvi nāksies maksāt pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Pirmais variants - saglabājam vertikālo sadali un aprīkojam radiatorus ar alokatoriem

Ierīkot individuālus siltuma skaitītājus dzīvoklim, nepārbūvējot vertikālo sadales sistēmu, nav iespējams. Tāpēc, lai ieviestu individuālo uzskaiti, nemainot vertikālo sadali pret horizontālo, visos dzīvokļos visi radiatori ir jāaprīko ar  īpašiem siltuma skaitītājiem, kas pēc būtības ir līdzīgi tiem, kas uzstādīti ūdenim, gāzei, elektrībai. Šos skaitītājus sauc par alokatoriem, un tie mēra katra radiatora siltuma atdevi. Praksē tā ir neliela kārbiņa, kas tiek piestiprināta radiatoram un reģistrē tā temperatūru. Pēc tam, kad visos dzīvokļos un uz visiem radiatoriem uzstādīti alokatori, tiek sastādīta speciāla energokarte. Tajā tiek norādīts siltuma daudzums, ko patērē māja kopumā, un siltuma daudzums, kas tiek patērēts katrā dzīvoklī. Mājas kopējais siltumenerģijas patēriņš tiek sadalīts proporcionāli katra dzīvokļa alokatoru rādījumiem un tiek izrakstīti individuāli rēķini par apkuri. Tad siltumenerģijas taupīšanas efektu izjūt katrā atsevišķā dzīvoklī, kur temperatūru ir iespējams ieregulēt vai nu augstāku, vai zemāku. Iedzīvotājiem rodas iespējas ietekmēt rēķina lielumu. Tiesa, te tomēr jāņem vērā vairākas nianses. Siltuma patēriņš var būtiski atšķirties pat dzīvokļos, kuri liekas vienādi un kuros tiek uzturēta vienāda temperatūra. Piemēram, malējiem dzīvokļiem nepieciešams daudz vairāk siltuma, tāpēc, ka tiem ir vairāk ārsienu. Savukārt dzīvokļiem, kuri izvietoti mājas vidū - šis patēriņš ir mazāks. Eiropā katra konkrētā dzīvokļa energokarte jūtami ietekmē dzīvokļa cenu. Jo lielāks ir rēķins ziemā, jo dzīvoklis maksā lētāk. Lēmumu par alokatoru uzstādīšanu visos mājas dzīvokļos ir jāpieņem pašiem iedzīvotājiem balsojot. Juridiski lēmuma pieņemšanai pietiek ar 51% dzīvokļu īpašnieku. Arī par alokatoru uzstādīšanu ir jāmaksā pašiem iedzīvotājiem. Alokators vienam radiatoram vidēji maksā 20 latu. Ja radiators papildus vēl ir jāaprīko ar termoregulatoru un apvedcauruli (ja mājā uzstādīta stāvvadu sistēma), izdevumi pieaug līdz 60 latiem par radiatoru. Tādējādi, ja divistabu dzīvoklī uzstādīti trīs radiatori, kopējā izdevumu summa būs 180 - 200 latu. Atbilstoši, piecstāvu mājai ar 50 dzīvokļiem šie izdevumi būs ap 10 000 latu.

Otrais variants - mainām vertikālo apkures sistēmu pret horizontālo un uzstādām dzīvokļos individuālos skaitītājus

Lai nomainītu mājas vertikālo apkures sistēmu pret horizontālo, nepieciešams visos dzīvokļos uzlauzt grīdas, ievilkt pievadus līdz katram radiatoram un uzstādīt kāpņutelpā skaitītājus. Šādā gadījumā izmaksas, rēķinot uz vienu dzīvokli, būs aptuveni 1000 latu. Līdz ar to piecstāvu mājai ar 50 dzīvokļiem tie būs apmēram 50 000 latu. Šāda lēmuma priekšrocība ir tas, ka mājas iedzīvotāji vairs nav atkarīgi no parādniekiem, kuriem individuāli var nepieslēgt apkuri. Lēmums par šādiem darbiem ir jāpieņem pašiem iedzīvotājiem un viņiem pašiem ir jāmaksā par šo darbu veikšanu. Juridiski, lai tiktu pieņemts šāds lēmums, tāpat kā iepriekšējā variantā, nepieciešams 51% balsu. Īpaši jāuzsver, ka apkures sistēmas pārbūve uz horizontālo un siltuma sadalītāju uzstādīšana ļauj individuāli uzskaitīt patērēto siltumu, kā arī regulē tā apjomu. Taču tas nenovērš siltuma zudumus. Samazināt siltuma zudumus var tikai ar māju siltināšanu.