Vārda dienu svin: Velta, Velda

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Kultūrvēsture un arhitektūra

  Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža"

 Tnu muia m  "Kraujas"
 Tīnūžu pagasts
 Ikšķiles novads
 Tel. +371 26669452
 GPS 56.8681 24.5701                                     
                                                                          
Kultūras mantojums centrs “Tīnūžu muiža” – atrodas 20.gs. 30.gados celtā klētī un tā pamatekspozīcija ir veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917.gadā.
Šeit apskatāmas nepublicētas fotogrāfijas, ieroči, uniformas un dažādi kauju vietās atrasti priekšmeti.

Tīnūžu muižas kompleksa ēka  

 Tnu muizas parv.eka m  Tīnūžu pagasts
 Ikšķiles novads
 Tel. +371 26669452
 GPS 56.8681 24.5701                                                           
 
Rakstītajos avotos ziņas par Tīnūžiem parādās jau 16. gadsimtā,muižā saimniekojušas vairākas dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzenhauzeni un līdz Pirmā pasaules kara beigām to pārvaldīja fon Volfi.  Neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4.Valmieras kājnieku pulka štābs. 1932.gadā muižas saimniecība tika nodota „Latvijas kara invalīdu savienības” pārziņā. Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies lielākā daļa, interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20.gs. sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.

Gleznotāja Jāņa Kugas māja  

 kugas majas m  Jāņa Kugas iela 11
 Ikšķile
 GPS 56.8274 24.4985                                                                                                                                                                                     
 
Gleznotāja un scenogrāfa Jāņa Kugas mājas ēka tapusi pēc mākslinieka paša izstrādāta projekta. 1989. gada 2. jūlijā pie nama atklāja piemiņas plāksni, kas ir LMA Tēlniecības nodaļas dāvana akadēmijas ilggadējam rektoram. Ēka apskatāma tikai no ārpuses.
Gleznotājs Jānis Kuga- latviešu scenogrāfijas pamatlicējs. Dzimis 1878. gada 12. decembrī Ikšķiles novadā.
Kuga atstājis dziļu iespaidu uz latviešu teātra scenogrāfijas attīstību. Viņš darinājis monumentāli krāšņu skatuves ietērpu daudzām lugām un uzvedumiem, parādot dziļas zināšanas par iestudējumu laikmeta kultūru, arhitektūru rūpīgi pētījis seno Latviešu dzīvojamo ēku konstrukcijas, lai varētu veiksmīgi to pielietot pēc vajadzības skatuves ietērpam.
Darinājis altārgleznu Ikšķiles baznīcai, griestu gleznojumus Rīgas pilij. Gleznojis ainavas, portretus un klusās dabas, kā arī darinājis skatuves noformējumu Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas aktam 1918.gada 18.novembrī.

Elkšņu skola  

 elku skola m  Rīgas iela 175
 Ikšķile
 Ikšķiles novads
 GPS 56.8187 24.5333                                                                                           
        
19.gs vidū arvien vairāk pieaug nepieciešamība atvērt skolu kā sagatavošanas posmu draudzes skolai, kura tad būtu ar augstāku pakāpi. Izvēle krīt uz Elkšņu kroga lielo ēku. Ikšķiles Elkšņu skolā tiek atvērta 1864.gadā Jurģu dienā. Ēka skolas vajadzībām tika izīrēta uz noteiktu laika posmu.Šeit līdz pat 1912.gadam notiek gandrīz visu Ikšķiles bērnu apmācība. Rīgas vēstures un kuģniecības muzējā atrodas tā saucamie “kartupeļu medāļi”, kurus lika nēsāt tiem bērniem, kas skolā runāja latviešu valodā, jo Krievijas impērijā oficiālā valoda bija krievu. Šīs medaļas ir atrastas Ikšķiles Elkšņu skolas bēniņos 20.gs. 70.gados, kad skola tika likvidēta.
Šajā pat gadā netālu no šī ēkas uzcelta ministrijas skola, bet Elkšņu skolas telpas tiek izmantotas kā internāts. Jaunā skola ir gaiša ēka, ar lieliem logiem un augstiem griestiem, lielām gāzes lampām, ēdamtelpu un mazgātuvi.
Jaunās skolas mūžs ir pavisam īss, jo Pirmā pasaules kara laikā ēka tiek sagrauta un vairs netiek atjaunota. Bērni mācas citās skolai piemērotās telpās līdz pat 1923.gadam, kad Elkšņu skolas ēkā tiek veikts kapitālais remonts un tā tiek atjaunota. Aktīva mācīšanās notiek līdz pat 1966.gadam, kad Ikšķiles centrā tiek uzcelta jauna divstāvu skola, tagad Ikšķiles vidusskola.
Kopš 1966.gada Elkšņu skolas ēka tiek izmantota dažādām vajadzībām – šeit ir bijis bērnudārzs, sporta skola, dzīvokļi.
Šobrīd skolas ēka ir atguvusi savu auru un tajā saimnieko Ikšķiles brīvā skola, kas piedāvā alternatīvu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas metodikas bāze, izmantojot individuālas apmācību metodes.

Kābeļkalns

 Kbekalns  Ikšķiles novads
 GPS 56.8435 24.4527                                                                                                      
 
Kābeļu senkapi. Lībiešu kultūras uzplaukums tika piedzīvots 10.-13.gs., kad Daugavas krastos tika celtas apmetnes. Dažādu lībiešu pieminekļi ir sastopami no Aizkraukles līdz pat upes grīvai, bet liels skaits to gāja bojā saistībā ar Rīgas HES uzcelšanu 20.gs.70.gados. Spēkstacijas celtniecības laikā ūdenskrātuvē pazuduši 13 kapulauki, 1 pilskalns, 7 ciemu vietas, 2 viduslaiku baznīcas un kapsētas. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies tikai divi līvu uzkalniņu kapulauki, viens no tiem ir Ikšķiles Kābeles. Kābeļu kapulaukā ir saglabājies 81 lībiešu kapu uzkalniņš, kas uzskatāms par ievērojamu kultūrvēsturisko mantojumu.
Šobrīd, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai un aktīvai dalībai, senkapu kalns ir sakopts un attīrīts no krūmiem.

Rīgas HES aizsargdambis

 dambis m  Ikšķiles novads
 GPS 56.8245 24.4910                                                                                                                                                     
  
Rīgas HES aizsargdambis ierīkots, lai pasargātu pieguļošās teritorijas no applūšanas un nodrošinātu tajās saimnieciskai darbībai optimālu gruntsūdens līmeni. Aizsargdambji Ikšķilē (3,6 km) un Ogrē (3,6 km) pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem ir iecienīta atpūtas, pastaigu, makšķerēšanas, kā arī ūdens sporta nodarbību vieta. Aizsargdambji atrodas LR Zemkopības ministrijas īpašumā.
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. līdz 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Ideja par vairāku HES būvi uz Daugavas un arī par Rīgas HES celtniecību radās jau 1910. gadā, bet nodomu izjauca Pirmais pasaules karš. 1966. gada 6. jūlijā ar Daugavas aizbēršanu pie Mārtiņsalas tika uzsākta Rīgas HES un Rīgas ūdenskrātuves celtniecība. Dambja celtniecība tika uzsākta 1967. gada 14. augustā. Darboties Rīgas HES sāka jau 1975. gada septembrī, bet pilnībā Rīgas HES tika pabeigts 1985. gada 20. augustā.
Rīgas HES ūdenskrātuve ir lielākā mākslīgā ūdenskrātuve Latvijā – tās platība ir 42,3 km2, bet tilpums - 339 milj. m3.

 Vikingu kuģis "Üxküll"

 Vikingu kuis Ikšķiles ūdens sporta centrs
Peldu iela 28
Ikšķile
Ikšķiles novads
GPS 56.8296 24.4839
tel. +371 20279011
www.udensprieks.lv                                                        
 

«Üxküll» ir 2,20 metrus plats un 9 metrus garš vikingu kuģis, kurš izgatavots no ozolkoka vēstures kluba “BALTIC SNIKE” darbnīcā Vecumniekos.
Kuģis būvēts, lai nodrošinātu tūristu izklaides braucienus pa Daugavu, piedalītos dažādos vēsturisko rekonstrukciju pasākumos, kā arī Rīgas svētkos. Kuģa būvniecība veltīta Ikšķiles 830 gadu jubilejai
Par kuģi «Üxküll»:
Garums 9 metri;platums 2,2 metri;masta garums 7 metri;
Buras laukums 14 kvadrātmetri;vietas airējot 14 cilvēki;vietas burājot 10 cilvēki.

«Üxküll» kuģa izbraucienu jāpiesaka iepriekš.

 Zirgu tramvajs (vēsturiska informācija)

 zirgu tramvajs    
Pēc dzelzceļa līnijas Rīga – Dinaburga (Daugavpils) atklāšanas 19.gs.vidū, sākās strauja Ikšķiles apbūve. Līdz ar dzelzceļa līnijas atvēršanu, sāka darboties Ikšķiles – Baldones zirgu tramvajs.
Pirmā pasaules kara laikā Baldones pusē vācieši bija ierīkojuši  šaursliežu dzelzceļu . Pēc kara, ņemot kāda dzelzceļa atzarojuma sliedes, tika uzbūvēts turpinājums pa tagadējo Ozolu ielu un Daugavas prospektu līdz Ikšķiles stacijai. Līdz ar to Ikšķilei bija tas, kas nebija citiem pagastiem – zirgu tramvajs jeb trullītis. To katru gadu iznomāja un braucēju netrūka. Divi mazi vagoniņi ar vaļējiem logiem, pamatīgu zirgu vilkti ripoja līdz Daugavas pārceltuvei pie Ikšķiles muižas. Cilvēkus un zirgus pārcēla pāri uz otru pusi, tur zirgus pārjūdza un sekoja brauciens 11km garumā līdz Baldonei. Trullītis pieturēja pie katras mājas pēc vajadzības. Vakaros, kad trullīša vadītājs bija devies mājās, vagoniņi stāvēja pie stacijas, taču bērni tos stumdījuši, lai pavizinātos. Zirgu tramvajs bez pārtraukuma darbojās līdz 1941.gadam, kad vācieši izņēma sliedes – kā savu īpašumu   

 Danču krogs

 dancu krogs  Rīgas iela 41
 Ikšķile
 Ikšķiles novads
 GPS 56.8220 24.5014                                                                                      
 
Krogā nav bijis nedz kalējs, ne smēde, ne arī kāds cits amatnieks, ne arī pasta stacija. Šķiet, ka tas tomēr bijis Ikšķiles pirmais kultūras nams, jo savulaik, blakus atradusies muiža, baznīca un skola. Kopš krogā netiek dejots, tas pārbūvēts un samocīts, pārvērsts par dzīvojamo māju, kalti, šķūni un sazin ko vēl. Dotajā brīdī tas saglabājis vien savu vārdu, ko citi krogi zaudējuši.  

Ikšķiles estrāde

 estrāde

 Peldu un Lībiešu ielas krustojums
 Ikšķile
 GPS 56.8344 24.4942                                                      

                                                    

 
Celta 20.gs.80.gados. Celtniecība notika talku veidā un tajās piedalījās simtiem ikšķiliešu, kas iesaistījās ar tehniku, būvmateriāliem un profesionālu celtnieku piesaistīšanu. Estrāde atklāta 1981.gada 23.jūnijā un šeit norisinājušies svarīgākie Ikšķiles novada nacionālās atmodas notikumi.   

Garnizona parks

 Garnizona parks

 Peldu iela
 Ikšķile
 GPS 56.8304 24.4893                                                      

 
 
Ierīkots 1904.-1905.gadā kā armijas aizsargstādījums, kas kādreiz bija vairākas reizes lielāks nekā šobrīd. Teritorijā ir 5 valsts nozīmes dižkoki, kā arī 17 koki, kam augstums atbilst aizsargājamā koka statusam. Sastopama īpaši aizsargājama ķērpju suga – kausveida pleurostikta, kas liecina, ka pilsētā ir tīrs gaiss. Sastopama īpaši aizsargājama bezmugurkaulnieku suga – spožā skudra un lapu koku praulgrauzis, kas ir Eiropas līmeņa aizsargājama kukaiņu suga.  

Ikšķiles dzelzceļa stacija  

 stacija

 Pārbrauktuves iela
 Ikšķile
 GPS 56.8392 24.5053                                                      

 

 

Celta 19.gs.50.gados. Stacijas ēka bijusi celta pēc tā laika labākajiem būves principiem - plaša ēka, ar lielu pulksteni ārpusē, tējas bufeti, masīviem ozola koka soliem uzgaidāmajā zālē, nedaudz tālāk no stacijas - ūdenstornis un sūknis, jo tolaik lokomotīves darbina tvaika spēks.
Stacijas ēku vienmēr pārkrāso, atjauno un tāda tā nodzīvo līdz Otrajam pasaules karam. Tad vācieši atkāpjoties staciju un sliedes uzspridzina un nodedzina.

 Uzspridzinātais tilts pār Mazās Juglas upi

 tilts Jugla

 Ikšķiles novads
 GPS 56.8960 24.5200                                                     

 
Tiltiņš pār Mazās Juglas upi: agrāk bijis liels un nozīmīgs saimniecības tilts. Pirmā pasaules kara laikā - latviešu strēlniekiem atkāpjoties - tiek uzspridzināts, lai vācieši netiktu pāri ar saviem pajūgiem, lielgabaliem utt. Pie tilta norisinās galvenās cīņas pie M. JUGLAS upes 1917. gadā.   
     
     
     
     
     
     
     
     
     
 
 
 

Jaunākās foto galerijas