Vārda dienu svin: Otīlija, Iveta

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Jaunās grāmatas Ikšķiles novada Centrālajā bibliotēkā novembrī

linnaLinna Ullmanna ir norvēģu žurnāliste un vienlaikus viena no spilgtākajām rakstniecēm mūsdienu skandināvu literatūrā. Viņa saņēmusi literārās balvas ne tikai par sarakstītajiem romāniem, bet arī par darbu žurnālistikā. Latviešu valodā iepriekš izdoti viņas romāni “Karina Bloma” un “Žēlastība”. Redzēt, atcerēties, saprast. Viss atkarīgs no skatpunkta. Kad es pirmoreiz ierados Hammarā, man tikko bija palicis gadiņš, un es neko nezināju par lielo un nepārvaramo mīlestību, kas mani turp atvedusi. Patiesībā bija trīs mīlestības... Sākotnēji bija iecerēts kopīgi uzrakstīt grāmatu par novecošanu, jo novecošana, kā teica tēvs, ir darbs. Viņš bija pensionējies, filmas vairs neuzņēma un tolaik jau bija pārcēlies uz sev mīļo māju Hammarā. Māju, kuru ieskauj priedes un laima krāsas klintis un, protams, Baltijas jūra. Viņš bija viņas tēvs un diktēja noteikumus it visam, jo īpaši tam, kā pavadāms laiks kopā. Ieplānotā grāmata tika saukta vienkārši par “grāmatu” vai “projektu”. Būs tikai viņi abi un magnetofons. Katru rītu noteiktā laikā abi satiksies. Viss process tiks kontrolēts un vadīts, un improvizāciju nebūs. Viņa uzdos jautājumus, viņš atbildēs. zplānot grāmatu un pēc tam visu mainīt – arī tam piemīt zināms šarms. Tomēr, kad viņi beidzot ķērās pie lietas, vecums jau bija darījis savu, un tēvs bija kļuvis par neparedzamu un grūti saprotamu sarunu biedru. Un šīs sarunas viņus aizveda uz vēl neatklātiem plašumiem, gan uzjautrinošiem, gan melanholiskiem. 

staraste„Stāraste savā mūžā ir uzrakstījusi ļoti daudz vēstuļu, un tās skaitāmas simtos, ja ne tūkstošos,” saka grāmatas autore – Margaritas Stārastes meita Lilita Klinkerte. Šajā izdevumā apkopotas līdz šim nepublicētas Margaritas Stārastes vēstules, kā arī Lilitas un tuvinieku atmiņas. Līdz ar to sastopam citu Margaritu – pretrunīgu, neviendabīgu personību, pretēji latviešu apziņā nereti iztēlotajai mīļajai, slavenajai „pasaku māmiņai”. Aizraujoši ir lasīt Margaritas Stārastes vēstules, kas rakstītas daudzu gadu garumā viņas mūža mīlestībai – Gerritam Bordeveikam. Un tās bieži vien nav nekādas „saldās”, mīlestības jūtu pārņemtas rindas… It īpaši padomju laika sarakstē daļa vēstuļu ir tiešām pikantas, intriģējošas tā laika atspoguļotājas. Grāmatas autore Lilita atklāti runā arī par atsvešinātību un mīlestības trūkumu attiecībās ar savu māti - populāro, tautā mīlēto mākslinieci Margaritu Stārasti, un līdz ar to nopietni pieskaras aktuālajai tēmai „mātes un meitas attiecības”. Grāmatas intriģējošo, neparasto saturu lieliski papildina daudzas, līdz šim nepublicētas fotogrāfijas.

zurnalistsŽurnālists, redaktors, vairāku grāmatu autors Andžils Remess grāmatā izstāsta ne vien savas dzimtas un ģimenes dzīvesstāstu, sākot no 1941. gada līdz mūsdienām, bet ikkatra latvieša pieredzēto, izjusto, tādējādi ļaujot izdzīvot Latvijas likteņstāstu vairāk nekā 50 gadu garumā. A. Remess lasītāju izvadā pa Liepājas ieliņām, portretē dažādu laiku spilgtākās Liepājas un arī Latvijas personības – laikmeta zīmes – Egonu Līvu, Olafu Gūtmani, bohēmas pārņemto “Vāgūzi” ar izcilo fotogrāfu Uldi Briedi priekšgalā un daudzus citus. Traģiskas epizodes mijas ar humora un ironijas pilniem notikumiem un vērtējumu. Ēriks Hānbergs: “Puišeļa tēlainās bērnības ainas intriģējoši ieaicina lasītāju kokrūpnieka ļoti sazarotajā dzimtā. Zēnības redzējumi pārbriest jaunekļa un vērta vīra vēstījumā par raibraibajiem piedzīvojumiem līdz cildinājuma titulējumam: laikraksta “Kurzemes Vārds” Goda redaktors. Vēstītājs šajos laikos atskatās uz tiem laikiem, pausdams arī noslēpumainības, kuras tuvinieki noklusēja, lai pasargātu Andžilu un viņa tēvu...”

1

“Pēdējā laikā Cerības eņģeli redzu daudz biežāk. Gandrīz katru dienu. Šķiet cilvēkiem tagad ļoti ir nepieciešama cerība.” Lorna Bērne Lorna Bērne eņģeļus redz tikpat skaidri, kā mēs redzam cilvēkus. Eņģeļi jau no mazotnes viņu gatavo īpašam uzdevumam – nodod cilvēkiem gudrību, ko Lornai uztic eņģeļi un Dievs. Šajā grāmatā viņai ļauts lasītājiem atklāt būtisku ziņu – cerība neiespējamo padara iespējamu. Cerības vēsts no eņģeļiem iedvesmo un apliecina: pat vissarežģītākajās situācijās mēs neesam vieni. Mēs varam pieaicināt palīgus. Lorna sniedz viegli izpildāmas norādes, kā būt kontaktā ar Visuma pozitīvajiem spēkiem un vienmēr gūt atbalstu no eņģeļiem. Lorna Bērne (Lorna Byrne, 1955) ir daudzu starptautisku bestselleru autore, mūsdienu īru mistiķe un dziedniece, pie kuras pēc padoma vēršas tūkstošiem lūdzēju no visas pasaules. Lorna kā neviens spēj rosināt uzticēšanos eņģeļu spēkam.                                                                                      

1Pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pirmā sesija Valkā ir ļoti būtisks ­Latvijas valsts tapšanas notikums. Diemžēl maz zināms un vēl mazāk novērtēts. Tēlaini izsakoties, Latgales kongress Rēzeknē ielika vienu Latvijas valsts pamatu stūrakmeni, pamatus uzbūvēja LPNP pirmajā sesijā Valkā, tos uzlaboja otrajā sesijā Pēterburgā, bet fasādi radīja 1918. gada 18. novembrī Rīgā. Taču fasāde bez pamatiem nav iespējama... Svarīgi saprast, ka LPNP Latvijas neatkarības ideju kaldināja situācijā, kad tās reali­zēšana šķita neiespējama, pat bezcerīga. Un tomēr šie cilvēki ticēja Latvijas zvaigznei un bija gatavi mērķa sasniegšanai ziedot visu — arī dzīvību. Tāpēc katrs no viņiem, jo īpaši LPNP priekšsēdētājs Voldemārs ­Zāmuels, ir pelnījis mūsu cieņu, pateicību un piemiņas iemūžināšanu. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

1 Bagātīgi ilustrēta grāmata, kurā saistošās sarunās apskatīti svarīgākie un interesantākie pagrieziena punkti mākslas un vizuālās kultūras vēsturē līdz pat mūsdienām. Izcilais britu gleznotājs Deivids Hoknijs un mākslas kritiķis Mārtins Geifords saistošās sarunās ne vien plašai auditorijai saprotamā valodā izstāsta stāstu par attēlu vēsturi, bet arī diskutē un problematizē it kā ierastus attēlus, konceptus un pieņēmumus. Piemēram, sakot, ka fotogrāfijas izgudrošana 19. gadsimta vidū nemaz nebija tāds apvērsums, bet gan likumsakarība un daudz senāku notikumu sekas. Attēls, saka Deivids Hoknijs, ir vienīgais veids, kā mēs varam pastāstīt, ko redzam. Taču visiem attēlu radītājiem jārisina kopīga problēma – kā saspiest trīsdimensionālus jeb telpiskus cilvēkus, priekšmetus un vietas, lai tos attainotu uz plakanas virsmas. Rezultātus ierasts klasificēt – gleznas, fotogrāfijas vai filmas. Reizēm tos šķiro pēc stila vai tapšanas laika – viduslaiki, renesanse, baroks utt. Turpretim Hoknijs uzskata, ka tie visi vispirmām kārtām ir attēli, neatkarīgi no tā, vai radīti ar otu, kameru vai digitālā programmā, atstāti uz alas sienas vai apskatāmi datora ekrānā. Lai mēs saprastu, kā redzam pasauli ap sevi – un līdz ar to arī paši sevi –, nepieciešama attēlu vēsture. Abi sarunbiedri pēta, kā un kāpēc jau tūkstošiem gadu tiek radīti attēli. Kas padara interesantas uz plakanas virsmas atstātas zīmes? Kā parādīt kustību nekustīgā attēlā un kāda saistība kino un televīzijai ar glezniecības vecmeistariem? Kā laiku un telpu var ietilpināt statiskā attēlā uz audekla vai ekrāna? Ko atspoguļo attēli – patiesību vai melus? Vai fotogrāfijās redzama pasaule, kādu mēs to patiešām redzam? Atsaucoties uz Hoknija novatorisko grāmatu "Slepenās zināšanas", viņi parāda, ka kino, fotogrāfija, glezniecība un zīmēšana ir savstarpēji dziļi saistītas. Jaunā grāmata "Attēlu vēsture" padziļina mūsu izpratni un rosina pārdomas. Tā ir nozīmīgs solis uz priekšu izpratnē par to, kā mēs atspoguļojam realitāti. Grāmata "Attēlu vēsture" iepriecinās mākslas un aizrautīgu sarunu mīļotājus, kā arī noderēs par vērtīgu uzziņu avotu plašam kultūras nozaru studentu un profesionāļu lokam. Grāmatā iekļautas 310 ilustrācijas.

1 Vaiders — šis uzvārds ir kā zīmols vai neapšaubāmas kvalitātes firmas zīme, kas neprasa kādus papildu paskaidrojumus un arī neliek uzdot jautājumus. Vaiders — tas ir erudīts, godavīrs un aristokrāts, azarts, smaids, ķecerīgi tosti, humors un jokošanās. A klases vecis, asprā- tīgs, ķircinošs un arī nedaudz provokatīvs savā būtībā. Vienvārdsakot — kārtīgs latvietis ar latgalisku dzīves krampi. Un vienkārši lielisks cilvēks. Nekad remdens vai patosīgi piepacelts. Vaiders — uzvārds, kas Latvijas sporta žurnālistikas vēsturē zelta burtiem ierakstīts.

                                                        

1 Jau gadiem ilgi daudzi no mums ir smēlušies iedvesmu Elizabetes Gilbertas grāmatās. Arī savā jaunākajā darbā “Lielā Burvība” visu iemīļotā autore cēli un devīgi atklāj mums savu pieredzi un unikālos uzskatus par radošumu. Viņa mudina mīlēt un māca, kā vieglāk pārvarēt bailes. Viņa raksta par dažādām uztveres un attieksmes niansēm un ieradumiem, kas ir nepieciešami, lai spētu dzīvot brīvi un radoši, un iedrošina ikvienu atklāt sevī apslēptos dārgumus. Lai kādas būtu jūsu vēlmes – uzrakstīt grāmatu, radīt mākslas darbu vai tikai bagātināt savu ikdienas dzīvi ar vairāk apzinīguma vai kaisles –, “Lielā Burvība” pavērs ceļu uz prieka un brīnumu pasauli... Elizabete Gilberta ir pasaules bestselleru “Ēd, lūdzies, mīli”, “Saistības” un “Visu lietu nozīme”, kuri izdoti arī latviešu valodā, autore.

1 mēdz uzskatīt par trauslu meteriālu, bet tikai retais aizdomājas, ka tas ir ņemts no zemes, rūdīts ugunī un bezgalīgi skalojies okeāna viļņos. Īdita Heivorda izgatavo vēja zvanu virtenes no tikliņiem, ko izskalojusi jūra. Tas ir viņas sirdsdarbs un mierinājums. Krāsainos stikliņus viņa sauc par vāravu asarām un stāsta kādu skumju pasaku...Arī pašas Īditas dzīves nozaīka veidota caur sāpju un zaudējumu asarām. Kāda cena ir jāmaksā par spēju radīt, mīlēt un pasargāt savus tuvos, zina vien viņa pati un vējš, kas ik dienu rotaļājas zvanu skaņās. Kurš ir tiesīgs spriest par sievietes izvēles, kad jānosargā dārgākais? Uz kādu rīcību cilvēks ir spējīgs mīlestības vārdā? Kā pērles virtenē, tā vairāku sieviešu dzīves risinās cita aiz citas un līdzās rodot stāstu par mūžīgu mīlestību, iekšējiem atklājumiem un drosmi pieņemt lēmumus.                                                                            

20gadsimta20. gadsimta lielākie kristīgās teoloģijas revolucionāri ir nākuši no klosteriem. Tas nav tik pārsteidzoši, kā varētu likties: dzīves veltīšana Dievam ir pietiekami nozīmīgs iemesls, lai cilvēks mācītos kļūt patiess un mīlošs un drosmīgi uzdotu jautājumu, kas tad garīgumā ir pats svarīgākais. “Pasaule atrodas uz jauna laikmeta un jaunas kultūras sliekšņa,” rakstīja viens no lielajiem meklētājiem benediktiešu tēvs Bīds Grifits. Viņš uzsvēra, ka autentiska kristīgā mistika rezonē ar daudziem Rietumu psiholoģijas un seno Austrumu tradīciju elementiem, kā arī ar 20. gadsimta otrās puses fiziķu un biologu atklājumiem par visa esošā savstarpējo saistību. Pats būdams pārliecināts kristietis, viņš uzskatīja, ka pasaules lielākās reliģijas, tostarp kristietība, ir nonākušas viltus pašapziņas un prāta konstrukciju gūstā. Lai reliģijas spētu atbildēt uz mūsdienu cilvēka dvēseles vajadzībām, tām iekšēji jāatjaunojas, pazemīgi atgriežoties pie savas izcelsmes avota un garīgās pieredzes. Šajā grāmatā Grifits aplūko kristietību caur modernās fizikas un Austrumu misticisma prizmu, tiecoties atrast vienojošo. Viņš ir pārliecināts: ja pieredzam kristīgās vēsts būtību, tā mūs ieved dialogā ar pārējām garīgajām tradīcijām. Bīds Grifits (1906–1993) – benediktiešu mūks un priesteris, kurš pusi dzīves pavadīja Indijā, dzīvojot “kristīgā āšramā”. Šantivanāma āšrāms (tulkojumā no tamilu valodas – “Miera mežs”) bija pirmā kristiešu kopiena Indijā, kurā tika inkulturētas gan hindu paražas, gan indiešu tradicionālais dzīves un domāšanas veids. Tēvs Grifits veltīja savu dzīvi dialogam starp kristietību un citām pasaules reliģijām, īpaši hinduismu. Izcilais teologs sarakstījis vairāk nekā 10 grāmatu un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem mūslaiku mistiķiem.

Kas ir tavas dzīves jēga? Ja Džonatans kādreiz ir zinājis atbildi, tad jau sen ir to aizmirsis. Kas ir tavas dzīves jēga? Hannai gan tā ir skaidri zināma: saskatīt labo. Pilnībā izbaudīt laiku šeit un tagad. Piemēram, basām kājām skraidīt pa puķu pļavu. Taču dažreiz liktenis liek tev apšaubīt visu, kam tici... Aizraujoši skaists romāns par vīrieti, sievieti un patiesi svarīgajiem dzīves jautājumiem. Šarlote Lūkasa šajā mīlestības romānā mums atgādina: sapņo, kamēr vari! Cosmopolitan Šarlote Lūkasa (1972) ir vācu rakstnieces Vībkes Lorencas literārais pseidonīms. Kopā ar māsu (kopīgais pseidonīms – Anne Hertz) viņa raksta arī bestsellerus, kas tiek izdoti miljonu tirāžās.                                                                                                       

1 Ginters Grass (Günter Wilhelm Grass, 16. X 1927 Dancigā - 13. IV 2015 Lībekā) ir viens no slavenākajiem vācu mūsdienu rakstniekiem, Nobela prēmijas laureāts (1999), spilgta personība ar neparastu dzīvesstāstu, rakstījis prozu, dzeju un lugas, nodarbojies ar tēlniecību, grafiku un glezniecību, nereti pats ilustrējis savus literāros darbus. Aktīvi piedalījies politiskajos procesos, vienmēr atklāti paudis savu viedokli par politiskajām norisēm pasaulē, bieži izraisot pretrunīgu reakciju. Pasaules slavu viņš iemantoja ar romānu “Skārda bungas” (Die Blechtrommel, 1959; latviešu valodā – 2001), kam sekoja daudzi literāri darbi, kuri ietekmējuši literatūras ainu Eiropā un pasaulē. Latviešu valodā izdoti arī Gintera Grasa daiļdarbi “Kaķis un pele” (Katz und Maus, 1961), “Krabja gaitā” (Im Krebsgang, 2002), “Lobot sīpolu” (Beim Häuten der Zwiebel, 2006) un “Brīnumkaste” (Die Box, 2008). “Par beidzamību” (Vonne Endlichkait, 2015) ir viņa pēdējā grāmata.

1Dānija esot laimīgākā valsts pasaulē. To var izskaidrot tikai ar vienu: hygge. Huga? Hjug? Hige? Nav nozīmes, kā izrunā hygge. Galvenais ir to baudīt. Jūs pazīsiet hygge, tiklīdz to sajutīsiet. Hygge notiek brīdī, kad ieritināties uz dīvāna līdzās mīļam cilvēkam vai omulīgi čilojat kopā ar draugiem. Hygge ir saulaini rīti ar zilām debesīm, silta gaisma, pikniks vasarā un karstvīns ziemā... un hygge ir izjūta, ko var iemācīties! Kurš gan vēl labāk par Meiku Vikingu (Meik Wiking) varētu jūs iepazīstināt ar labsajūtas un omulības pamatiem? Meiks ir Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūta vadītājs, kurš gadiem ilgi pētījis dāņu dzīves burvību. Meika brīnišķīgā, iedvesmojošā grāmata jums palīdzēs justies pavisam hyggelig.                                                                                                         

1 Džordžs Armitsteds bija ceturtais Rīgas mērs (1901–1912), kurš ar savu ieguldījumu veicināja Rīgas izaugsmi no nelielas pilsētas līdz Eiropas nozīmes lielpilsētai, kuru sāka dēvēt par “Baltijas pērli”.Tagad viņa darbi pieder vēsturei. Kuri no viņa darbiem mūsu pilsētas labā ir bijuši paši nozīmīgākie, kam ir paliekoša vērtība un kas ir bijis radīts tikai acumirklim, to neviens no mums šodien nespēj pateikt. Bet, kamēr vien mūsu pēcnācēji sastapsies ar viņa darbu atstātajām neizdzēšamajām pēdām, viņi jautīs: aiz tā visa ir stāvējis vīrs, kurš ir vīrišķīgi cīnījies un vīrišķīgi strādājis, jo viņš savā sirdī nesa stipru mieru. No virsmācītāja P. A. Pilhava runas Džordža Armitsteda bērēs 1912. gada 21. novembrī                                                                                                                               

1 Eiropiešiem Indija jau kopš izsenis bijusi dažādu teiksmu un nostāstu apvīta zeme. Šodien vien nepilnas diennakts lidojums šķir mūs no neparastās zemes ar tās tempļiem, cietokšņiem un mošejām, garšvielām bagātajiem ēdieniem, rietumnieku vēlmēm pielāgotā Austrumu garīguma un senajām ieražām, kam joprojām ir liela loma vietējo ikdienā. Visi šie iespaidi veido krāšņu mozaīku, taču ar personiskiem iespaidiem vien nepietiek, lai izprastu un ieraudzītu kopainu. Šīs grāmatas autors prof. em. Viktors Ivbulis (dz. 1933), kurš lielāko daļu mūža veltījis dažādu Indijas vēstures un kultūras aspektu pētniecībai un pats uzskatāms par Latvijas profesionālāko indologu, atzīst – izcilu pētnieku teiktajam viņš uzticas daudz vairāk nekā savai subjektīvajai pieredzei. Šajā darbā autors pievēršas galvenokārt Indijas vēsturei, aplūkojot kultūras un sabiedriskos procesus no pirmajām civilizācijām līdz pat 1947. gadam. Lasītājs var iepazīt senās civilizācijas, Indijas vēsturē nozīmīgus domātājus, izcilākos literātus, reliģijas un sabiedrības reformatorus, uzzināt, kā briti pakāpeniski pārņēma varu subkontinentā un kā, attīstoties indiešu nacionālajai pašapziņai, vienotā Indijas sašķēlās divās neatkarīgās valstīs – Indijā un Pakistānā.                                                         

12“Advents nav sentimentāls Jēzus bērniņa gaidīšanas laiks. Mums jānonāk līdz nobriedušai izpratnei par to, ko nozīmē Dieva iemiesošanās Kristū.” Ričards Rors Šajā meditāciju krājumā franciskāņu domātājs Ričards Rors aicina uz dziļāku izpratni par adventu kā Kristus gaidīšanas laiku. Advents ir laiks, kad ar ikvienu, kurš gatavs būt godīgs un pazemīgs, var notikt pārveide Augšāmceltā Kristus raksturā un sirds degsmē. Ar visu labo un ļauno mūsos mēs vienmēr esam tā “kūtiņa”, kurā Kristus piedzimst no jauna. Tad senais adventa aicinājums – “Nāc, Kungs Jēzu!” – no izmisuma sauciena pārtop vārdos, kas pauž drošu kosmisku cerību. Krājumā ietvertas pārdomas un jautājumi katrai adventa dienai, mudinot lasītāju, iespējams, pirmo reizi mūžā atklāt Ziemassvētku patieso nozīmi. “Ziemassvētki mudina pamosties un piedzimt – beidzot piedzimt arī man.” Juris Rubenis

1 Katram laikmetam arī literatūrā ir savi liecinieki. Annas Brigaderes autobiogrāfiskajai triloģijai un Valža “Staburaga bērniem” par 19. gadsimta beigām un Vizmas Belševicas triloģijai par Billi, kura vēsta par 20. gadsimta 30.—50. gadiem, tagad pievienojas Ingunas Cepītes “Ulsiks”, stāstot jau par jaunākiem laikiem — 20. gadsimta 60.—70. gadiem, grāmata, kura — es patiesi ceru! — sagādās lasītprieku gan pieaugušajiem, gan bērniem. Novēlot grāmatai un Ulsikam ilgu mūžu, Juris Zvirgzdiņš, rakstnieks Grāmata ir precīzs mūslaiku radījums — gan memuāri, gan literatūras fakts. Tā urda allažīgo jautājumu kontrapunkta situācijā — kas notika un notiks, kad Ulsiks pārtaps gluži citā radībā, izdzīvojot savu likteni, un kas paliks dzīvei kā nemirstīgā bērnības daļa. Šajā grāmatā es ļāvos kā uvertīrā — apsolījumā, taču ar visu nākotnes neizbēgamo tamtamu paredzējumu apvārsnī. Gundega Repše, rakstniece Pa gaišu taku ir viegli iet pat tumšā laikā. Ingunas Cepītes grāmata ir tāda taka 20. gadsimta 60. un 70. gados — uz bērnību un caur bērnību līdzās ķibeļu magnētam Ulsikam (tā sauc meiteni!) delverībās un pasaules vērojumā, kas neizdāļā vērtējumus, bet dalās priekā par katras dienas pirmreizību. Mūzikas klātbūtne un stāsti par vecāku koncertbraucieniem ir liecība par grāmatas autobiogrāfiskumu, kas šķietami bērniem rakstīto pārvērš par laikmeta dokumentu.

1 Grāmata, kuras nosaukums atvasināts no visiem zināmā latviešu sakāmvārda "Mazs cinītis gāž lielu vezumu", lasītājus aizved netālā pagātnē – pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados –, kad kā fēnikss no pelniem atdzima Latvijas ārlietu dienests. Darbā netrūkst humora, veselīgas paškritikas un pašironijas, atminoties laikus, kad neatkarību atguvušajā Latvijā diplomātijas dienests radās praktiski tukšā vietā. Grāmatā dzīvi un aizrautīgi aprakstīti gan pirmie neveiklie soļi starptautiskā protokola apgūšanā, gan Latvijai vēsturiski nozīmīgu lēmumu pieņemšana līdz pat mūsdienām. Darbā apkopotas daudzas vēstures liecības, kas spilgti ilustrē autores bagātīgo diplomātes pieredzi un misijas apziņu, Latviju atgriežot starptautiskā apritē. Fragments no Sandras Kalnietes runas Leipcigas grāmatu tirgus svinīgajā atklāšanas ceremonijā: “Man nepatīk runāt par Jauno un Veco Eiropu. Man Eiropa ir viena, atkal apvienota un brīva. Visas Eiropas vēstures līdzšinējās peripetijas ir piedzīvotas galvenokārt tādēļ, ka neesam bijuši pietiekami dzirdīgi, lai laikus saklausītu, kad apritē sāk ieviesties valoda, kurā iesākumā vēl nevainīgi, bet vēlāk arvien biežāk tiek lietoti divdomīgi apzīmējumi. Ja nu sagadās, ka šādas valodas uzplaukuma periodā kāds politisks spēks to veikli piesavinās, lai padarītu par rīku savu savtīgo interešu īstenošanai, tad Eiropā sākas nepatikšanas.”

1 Romāna “Saules kodols” darbība norisinās biedējoši pārvērstā Somijā, kuras pilsoņi – jo sevišķi sievietes – tiek selekcionēti un stingri kontrolēti. Aizliegtas ir pilnīgi visas baudvielas un pat čili, kam piemīt ne tikai narkotiskas, bet arī daudz bīstamākas īpašības. J.Sinisalo romāns ir veidots oriģinālā Finnish weird jeb “somu savādības” žanrā, kuru literatūrzinātne dēvē arī par hibrīdžanru. Romāna izteiksmīgo oriģinalitāti pastiprina hibrīdžanrā apvienotā somu melanholijas izpausme, ziemeļzemju leģendas un mitoloģija. Autore aicina lasītājus nebaidīties no romānā sastopamās fikcijas,ironijas un satīras, šie līdzekļi kalpo par lielisku paņēmienu, lai asprātīgi un pārspīlējot norādītu uz mūsu sabiedrības problēmām: dzimumu nelīdztiesības, varas struktūru un cilvēku mijiedarbi, cilvēku un dabas attiecības. Somu rakstnieces Johannas Sinisalo (1958) kontā ir seši romāni,bērnu grāmata, divi stāstu krājumi, kino un TV scenāriji, viņas darbi tulkoti gandrīz 20 valodās. 2000. gadā Sinisalo ieguva Somijas prestižāko literāro balvu Finlandia par savu debijas romānu “Pirms saulrieta nav ļauts”, kas 2002. gadā iznāca arī latviešu tulkojumā, savukārt romāna tulkojums angļu valodā 2004. gadā saņēma James Tiptree Jr. Award. 2014. gadā, kad Somija bija viesu valsts Frankfurtes grāmatu gadatirgū, savu valsti tur pārstāvēja arī Johanna Sinisalo. Par romānu “Saules kodols” rakstniecei piešķirts apbalvojums Prometheus Award 2017, ko viņa saņēma Helsinkos Worldcon 75 laikā – Johanna Sinisalo bija goda viešņa šajā fantāzijas un zinātniskās fantastikas pasaules lielajā sanāksmē (līdz šim nevienam somu rakstniekam šāda privilēģija nav bijusi)

1 Katra jauna diena mums dāvā neskaitāmi daudz iespēju baudīt dzīvi. To var, gan dāvājot sirsnīgu smaidu svešiniekam, gan patiesi jūtot kādam līdzi, gan saskatot lielu skaistumu mazās lietās. Grāmatā iekļautās 52 esejas patiesībā ir 52 ielūgumi uz vienreizīgu dzīvi. Uz tādu, kuras nogalē bez nožēlas paraudzīties atpakaļ, zinot, ka ikviens vērtīgs mirklis ir pamanīts un izmantots. “Ikdienas dzīve ir vislabākais skolotājs, par spīti tam, ka būtiskas atziņas iegūstam lielu notikumu virpulī. Tikai jāatver acis un sirds un jāuztver dzīves sūtītās vēstis. Reizēm visnecilākie notikumi kļūst par cēloni visnozīmīgākajām atklāsmēm.” Bronija Vēra Bronija Vēra (Bronnie Ware) ir grāmatu un dziesmu autore un lektore no Austrālijas. Daudzus gadus strādājot paliatīvajā aprūpē un dienu no dienas esot kopā ar cilvēkiem, kas šai saulē vada pēdējās dienas, Bronija guvusi būtiskas un dzīvi apliecinošas atziņas. Tās Bronija apkopojusi savās grāmatās. “Piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk nožēlo pirms nāves” tulkota 27 valodās un kļuvusi par starptautisku bestselleri.                                                                                                                         

1 Laikā, kad mēs sportojām, tā bija mūsu laika vēsture, un to mēs izmainīt nevaram. Liktenis bija lēmis man sportā pārstāvēt Padomju Savienību, kas bija piecpadsmit republiku apvienība. Lai iekļūtu PSRS izlasē, bija jāiztur šo republiku konkurence, bet, iekļūstot izlasē, mēs praktiski bijām gatavi cīnīties par medaļām augstākajos sporta forumos pasaulē. Tā arī bija cīņa starp divām sistēmām — kapitālistisko un sociālistisko. PSRS varēja sevi parādīt pasaulei tikai caur sportu. Mūsu laiks, tas bija amatieru laiks, par uzvarām sportojot naudu nedrīkstēja saņemt. Tāpēc tika radīta sistēma, sākot no bērnu sporta skolām līdz augstākās sporta meistarības skolām un olimpiskajam centram, un tā deva rezultātus. Šķēpmetējs Jānis Lūsis Latvijas pagājušā gadsimta 60.–80. gadu vieglatlētika bija spēcīga ar pieredzējušiem izlašu komandu treneriem, kuri vienlaicīgi bija LVFKI pasniedzēji un zinātnisko grupu vadītāji vai organizatori, kas sagatavoja labus sportistus valstij un zinošus speciālistus skolām un sporta skolām. LPSR Valsts FKSK priekšsēdētājs, valdības loceklis 80. gados Daumants Znatnajs

                                                                                                                                               

 
 
 

Aktualitātes

Bezmaksas apmeklējums bērnu izklaides centrā „Džungļu parks”

11-12-2017

Tuvojoties brīnumu apvītajiem un sirds siltuma pilnajiem Ziemassvētkie, bērnu izklaides centrs „Džungļu parks” 20. decembrī no pulksten 11.00-19.00 piedāvā bez maksas izrotaļāties un atpūsties maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu bērniem vecumā līdz 12 gadiem. Lai bez maksas apmeklētu „Džungļu parku”, jāuzrāda maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statusa izziņa un jāapmeklē centrs pilngadīgas personas pavadībā, kas parakstās par drošības noteikumu ievērošanu un bērnu...

Lasīt vairāk

Teātra sporta turnīrs Iecavas vidusskolā

11-12-2017

  Kā ik gadu, Adventa laikā Iecavas vidusskolā tiek organizēts sadraudzības turnīrs, kurā neiztrūkstošas ir Ikšķiles vidusskolas komandas. Šogad jāuzteic jaunā maiņa – 5.a klases komanda, kuras dalībnieces, vēl būdamas ceturtklasnieces, sāka izmēģināt darboties improvizācijā, turklāt rezultāts izrādījās veiksmīgs. Šobrīd meitenes ir gatavas piedalīties arī nopietnākos turnīros. 

Lasīt vairāk

Zentu Mauriņu (1897 - 1978), rakstnieci, zinātnieci atceroties

11-12-2017

Ikšķiles novada Centrālās bibliotēkas abonementā var iepazīties ar grāmatu izstādi veltītu Zentas Mauriņas atcerei.

Lasīt vairāk

Aizvadīts jauniešu vokālā ansambļa "Vivo" un draugu koncerts

11-12-2017

  Svētdien Tīnūžu tautas namā noticis jauniešu vokālā ansambļa un draugu Adventa laika koncerts. Koncertā ansambļa "Vivo" sniegumu kuplināja koris "Stradiņi". Koncerta ievaddaļā "Vivo" izpildīja savas mīļākās dziesmas, kam sekoja Adventa laika skaņdarbi.      

Lasīt vairāk

Jauno pianistu pieredze starptautiskajos un Latvijas konkursos

11-12-2017

  Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas skolotājas Rimmas Pudānes jaunās pianistes Rūta Lejiņa (2.klase) un Lība Luīze Eltermane (5.klase) gada nogalē ir piedalījušās konkursos, un guvušas ļoti nozīmīgu un motivējošu konkursu pieredzi, stresa noturības pārbaudi un iespaidus.

Lasīt vairāk

Daugavas prospekta tirdziņš

10-12-2017

  10.decembrī Ikšķilē Ziemassvētku noskaņās notika Daugavas prospekta tirdziņš, kuru ar Ikšķiles novada pašvaldības atbalstu organizēja veikals “Labumu bode”. No pusdienas laika līdz pat vakaram Ikšķiles novada iedzīvotāji un viesi varēja nesteidzīgi izstaigāt tirdziņu, apmeklēt eglīšu rotājumu izgatavošanas radošo darbnīcu, kurā darbojās biedrība “Rasas krāsas”, kā arī naksnīgā atmosfērā noklausīties brīnišķīgu kamermūzikas koncertu “Nakts mūzika” ar Ievas Šablovskas (arfa), Sondras Lejmalnieces...

Lasīt vairāk

“Lai sveces iedegas...”

08-12-2017

Tīnūžu pamatskolā pirmdien, 4. decembrī, kopīgā pasākumā tika iedegta pirmā svecīte Adventes vainagā. Kā savā uzrunā minēja direktora vietniece Ineta Seile “Adventa laiks ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas tiek uzskatīts par pārdomu laiku, kad mūsu domām ir milzīgs spēks, un tas, ko mēs šajā laikā domāsim un vēlēsimies, vēlāk arī piepildīsies.” Ļoti patīkams viesis Tīnūžu pamatskolā bija Ikšķiles evaņģēliski luteriskās draudzes...

Lasīt vairāk

Bērnudārzam "Čiekuriņš"- Spāru svētki (video)

07-12-2017

Vēl pavisam nesen, šā gada 24.maijā, jaunās pirmsskolas izglītības iestādes “Čiekuriņš” pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.  7.decembrī bērnudārza būvei jau tika svinēti Spāru svētki.

Lasīt vairāk

Ikšķiles vidusskola (reģ.nr. 4313900190) aicina pieteikties kandidātu matemātikas skolotāju vakancei

07-12-2017

Informācija par matemātikas skolotāja vakanci Darba līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Darba laiks: 18 stundas nedēļā (3 dienas) Darba alga: līdz 900.00 EUR par 1 likmi (30.stundas)   Būtiskākie darba pienākumi: Pildīt skolotāja pienākumus, vadot matemātikas stundas. Sadarboties ar citu mācību priekšmetu skolotājiem. Veikt individuālo darbu ar skolēniem, lai izskaidrotu nesaprotamo mācību vielu, radītu viņos motivāciju mācīties un attīstītu sadarbības un komunikācijas prasmes. Izglītība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem...

Lasīt vairāk

Jaunākās foto galerijas