Vārda dienu svin: Lida, Lidija

ikskile fbikskile twitterikskile youtube  lv en ru

1863eb918da56356c85cafd392eb74c7

Zentu Mauriņu (1897 - 1978), rakstnieci, zinātnieci atceroties

zenta maurina

Ikšķiles novada Centrālās bibliotēkas abonementā var iepazīties ar grāmatu izstādi veltītu Zentas Mauriņas atcerei.

Rakstniece, esejiste, filozofijas zinātņu doktore Mauriņa Zenta (prec. Raudive) dzimusi 1897.gada 15.decembrī Lejasciemā. Tēvs - ārsts, māte - pianiste.
Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. 5 g. vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913.g. iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā (6. klasē), ko absolvējusi 1915.g.

Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā, pēc tam Liepājā pasniegusi privātstundas un sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra: "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas 1924.g.), "Jaunais likums" (1928.g.), "Lidotājs Pavasaris" (1935.g.).

1921.g. - 1923.g. LU studējusi filozofiju, 1923. - 1927.g. baltu filoloģiju. Pēc studiju beigšanas 1927./28. māc. g. bija skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, no 1928.g. lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929.g. pašas dibinātā literārajā studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929.g. vasarā papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē. 1944.g. kopā ar vīru filozofu Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju, 1946.g. pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. - 1963.g. bija docētāja Upsalas universitātē. 1965.g. atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm, arī ar K.Adenauera prēmiju (1971.g.) un PBLA Tautas balvu (1969.g.).

Pirmās publikācijas - J. Akuratera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung" 1919.g., recenzija par J. Akuratera grāmatu "Klusums un gaisma" "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" 1922.g.

Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Grāmatā "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928.g.) izvērsta tuva tēma - Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvas iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijas sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un romantisms" (1929.g.) un "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938.g., doktora disertācija). A. Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā "Baltais ceļš" (1935.g.). J. Akuraters, Auseklis, K. Barons, J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe savdabīgi portretēti krājumā "Saules meklētāji" (1938.g.). Cittautu literatūra apcerēta grāmatā "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (1937.g.). Humānisma caurstrāvota ētiska un kultūrfilozofiska problemātika risināta eseju krājumā "Pārdomas un ieceres" (1934.g.), "Dzīves apliecinātāji" (1935.g.), "Grāmata par cilvēkiem un lietām" (1938.g.), "Ziemeļu tēmas un variācijas" (1939.g.), "Prometeja gaismā" (1943.g.), "Kultūras saknes" (1944.g.).

Trimdas laikā iznākuši eseju krājumi: "Tilti", "Sirds mozaīka" (abi 1947.g.), "Spīts" (1949.g.), "Uguns gari" (1951.g.), "Sāpju noslēpums" (1952.g.), "Latviešu esejas" (1953.g.), "Traģiskais skaistums" (1954.g.), "Cilvēces sargi" (1955.g.), "Apnicība un steiga" (1962.g.), "Par mīlestību un nāvi" (1964.g.), "Zemes dziesma" (1967.g.). Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā. Pasaules literatūrzinātnieku uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par F. Dostojevski (1931.g., 1935.g.). Vēlāk tā papildināta.

Personīgo dzīves gaitu ar laikmeta vēstures notikumu un trimdā iepazīto cittautu rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskajā triloģijā "Tālā gaita" (1955.g.), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958.g.), "Dzelzs aizbīdņi lūst" (1960.g.), "Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965.g.) un "Pasaules vārtos" (1968.g.) un pēc nāves izdotā dienasgrāmata "Manas saknes ir debesīs" (1980.g.).

Mauriņas romānos "Dzīves vilcienā" (1941.g.), "Trīs brāļi" (1946.g.), "Frančeska" (1952.g.), "Bērza tāss" (1971.g.) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiju. Stāsti izdoti grāmatās "Neaizsūtītā vēstule" (1940.g.), "Septiņi viesi" (1957.g.), "Sākumā bija prieks" (1965.g.), "Bērza tāss" (1971.g.), "Dzintargraudi" (1975.g.).

Latviešu valodā Mauriņa tulkojusi S.Unsetes romānus "Kristīne Lavrana meita" un "Olavs Auduna dēls" (1933.g.), R. Rolāna grāmatas "Bēthovens" (1932.g.) un "Mikelandželo" (1934.g.), F. Dostojevska romānu "Idiots" (1937.g.), A. Kamī romānu "Mēris" (1952.g.), T. Hārdija. T. Kārlaila u.c. rakstnieku darbus. Vācu valodā tulkojusi J. Akuratera noveles (1921.g.), P. Ērmaņa. J. Ezeriņa u.c. rakstnieku prozu.

Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija, pēdējā dzīvesvietā Krocingenē 1982.g. atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.

Kopoti raksti 2 sējumos (1939.g. - 1940.g.), izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990.g.).

Mirusi 1978.gada 25.aprīlī Bāzelē, Šveicē, apbedīta Krocingenē, Vācijā.

Informācija no Gulbenes novada bibliotēkas resursiem

 
 
 

Aktualitātes

Cikls “Gaismas pusē” iemirdzas mākslā

16-01-2018

  Adventes laikā Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi ar koncertu ieskandināja ziemas noskaņu ciklu “Gaismas pusē”. Savukārt jauno 2018.gadu - Latvijas simtgades un mūsu skolas piekto jubilejas gadu, 8.janvārī Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolā cikla “Gaismas pusē” turpinājums iemirdzējās mākslā. Trīs tūrēs izstādes atklāšanu ar jestru un tautisku mūziku ieskandināja skolas pedagogu folkgrupa, veltot dziesmas jaunajam gadam, Latvijai, mūsu...

Lasīt vairāk

Noslēdzies 1. posms “Ikšķiles novada TEMPO kausa izcīņa šāhā 2018”

15-01-2018

  13.janvārī Ikšķiles tautas namā notika “Ikšķiles novada TEMPO kausa izcīņa šahā 2018” 1.posms, pulcējot 24 dalībniekus no dažādām Latvijas pilsētām (Rīga, Ogre, Mālpils, Sigulda, Ikšķile u.c.) un dažādus vecuma sportistus.

Lasīt vairāk

Ikšķiles jaunie komponisti aicina uz koncertu

13-01-2018

Kā pirmās sniegpārslas ir sagaidīti arī Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas jauno komponistu sacerētie skaņdarbi. 12 no tiem ir audzēkņu pirmās kompozīcijas. Tās ir gan dziesmas, gan skaņdarbi klavierēm un citiem mūzikas instrumentiem.

Lasīt vairāk

Uzņemšana Tīnūžu pamatskolas 1.klasē 2018./2019.mācību gadam

13-01-2018

Informējam, ka saskaņā ar  Ikšķiles novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr.36/2014 “Kārtība, kādā izglītojamos uzņem Ikšķiles novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, 1. klasēs”, Tīnūžu pamatskola ar 2018. gada 1. februāri aicina pieteikties uzņemšanai 1. klasei 2018./2019. mācību gadam.

Lasīt vairāk

Tīnūžos apskatāma izstāde "Gaismas pusē"

13-01-2018

13.janvārī Tīnūžu tautas namā tika atklāta Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas pieaugušo studijas radošo darbu izstāde no  pasākumu cikla “Gaismas pusē”, kas aizsākās jau adventes laikā ar koncertu Ikšķiles ev.luteriskajā baznīcā. Izstādē apskatāmi pieaugušo studijas radošo darbi eļļas, akvareļa un keramikas tehnikā. Izstāde apskatāma līdz 18.martam.

Lasīt vairāk

Atklāts jaunais atkritumu šķirošanas laukums

11-01-2018

  11.janvārī Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta “Kaparāmuru karjers–Ezeri” tika atklāts jaunais šķiroto atkritumu savākšanas laukums, kuru izbūvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Clean R”. Pirms laukuma atklāšanas klātesošos uzrunāja Ikšķiles novada  domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Viņš akcentēja, ka pašvaldībai ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmu  SIA “Clean R”:  “Tie pasākumi un aktivitātes, kas bijušas līdz šim, pierāda tikai to, ka...

Lasīt vairāk

Aizvadīts seminārs "Pārmaiņu vadība"

11-01-2018

11.janvārī Tīnūžu tautas namā pulcējās starpnovadu apvienības izglītības iestāžu direktori un vadītāji ikgadējā seminārā “Pārmaiņu vadība”. Tajā piedalījās pārstāvji no Pierīgas novadu pašvaldības izglītības iestādēm. Semināra ieskaņā klātesošos uzrunāja  Ikšķiles novada pašvaldības Izglītības, sporta un jaunatnes lietu pārvaldes vadītāja Agnese Jankuna: “Šogad mēs atļāvāmies semināram piešķirt nosaukumu “Pārmaiņu vadība”, jo visus izglītības sektorā strādājošos  jau pavisam drīz sagaida lielas pārmaiņas...

Lasīt vairāk

LIAA inkubatoru produktu katalogs - iepazīsti un atbalsti jaunos uzņēmējus!

10-01-2018

Ir izveidots un publicēts 15 LIAA biznesa inkubatoros radīto produktu katalogs. Šeit atrodami visdažādākie produkti, ko ražo jaunie uzņēmēji.

Lasīt vairāk

Jaunākās foto galerijas